Elektrība ir mums visapkārt, tikai jāmāk tā uztvert, un tieši to pēta Rīgas Tehniskajā universitātē, izstrādājot jaunu nanoģeneratoru. Triboelektriskais nanoģenerators ir pavisam maziņš ģenerators, kas pārvērš mehānisko enerģiju elektriskajā.
“Apkārtējā vidē esošā enerģija, kas ir vēja enerģija, skaņas enerģija vai kustību enerģija, tas viss, izmantojot šāda koncepta ģeneratorus, ir pārvēršams izmantojamā elektriskajā enerģijā, kuru tālāk var izmantot dažādu portatīvo ierīču lādēšanā, detektoru darbības uzturēšanā,” stāsta RTU Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītājs Andris Šutka.
Pētījuma laikā noskaidrots, no kādiem materiāliem jāveido šāda tipa ģeneratori, lai tie radītu maksimāli daudz strāvas. “Šeit mums ir universālā materiālu testēšanas iekārta. Ar to mēs nodrošinām, ka mūsu eksperimenti ir atkārtojami. Pats ģenerators ir šeit iekšā, šīs divas plāksnītes, kas tiek sakontaktētas un atrautas. Pārējais ir iekārta, kas nodrošina sakontaktēšanu un veic mērījumus. Un attiecīgi, šeit mēs redzam visus mērījumu rezultātus. Spriegums ir ap 700 voltiem,” stāsta RTU Tehniskās fizikas institūta zinātniskais asistents Linards Lapčinkis.
Rīgas Tehniskajā universitātē tapušais eksperimentālais ģenerators sastāv vien no piecu kvadrātcentimetru saskares laukuma. Jo lielāks būs laukums, jo vairāk strāvas.
“Ja mēs uzvilksim divus kreklus, tad tie arī viens pret otru berzēsies, kontaktēsies un atrausies. Ja vienu kreklu uztaisītu no viena slāņa un otru no pretējā slāņa un viņos būtu integrēti elektrodi, tad mēs kustoties varam ģenerēt. Jau ar parasto apģērbu to var darīt, bet mēs atrodam materiālus, ar ko to var izdarīt efektīvāk,” skaidro Šutka.
Un šādā veidā, ejot no rīta uz darbu, varētu lādēt savu mobilo telefonu. Efektīvākie ģeneratora materiāli ir atklāti, un tagad zinātniekiem atliek pētīt to, kā vislabāk šādā veidā iegūto strāvu savākt un uzkrāt.
“Šis unikālais ģenerators ir tapis vairāku zinātnes nozaru pārklāšanās rezultātā. Strādā gan fiziķi, gan ķīmijas tehnologi, gan materiālzinātnieki, gan nanotehhnoloģiju speciālisti un arī elektroniķi,” norāda RTU Materiālu fizikas katedras vadītājs Māris Knite.
Pastāv iespēja, ka Latvijā veiktie pētījumi var kļūt par pamatu jaunām tehnoloģijām, kuras nākotnē izmantosim savā ikdienas dzīvē.
