“Mēs operējam miega artērijas un izglābjam pacientus no insulta. Mēs operējam kāju asinsvadus un tādējādi paglābjam pacientus no kājas zaudēšanas. Tas ir ļoti labi. Tikai diemžēl mēs paskatāmies, ka pēc gada 10% no šiem pacientiem nomirst. Četru līdz piecu gadu laikā puse no šiem pacientiem nomirst,” atzina Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors Dainis Krieviņš.
Asinsvadu ķirurgs Krieviņš skaidroja, ka pie vainas parasti ir sirds asinsvadu bojājumi. Tāpēc Latvijā vairāku gadu garumā veikts ļoti svarīgs pētījums.
“Pašreizējās pasaules vadlīnijas saka, ka, ja sūdzību par sirdi nav, tad to nevajag pastiprināti izmeklēt. Tā arī radās mūsu ideja papētīt dziļāk, kas notiek tiem pacientiem, kuriem operējam kājas asinsvadus un galvas asinsvadus, kas viņiem notiek ar sirds asinsvadiem,” skaidroja Krieviņš.
300 pacientiem, kuriem bija kāju asinsvadu vai kakla asinsvadu operācijas un kuriem nebija sūdzību par sirds problēmām, tika veikts sirds asinsvadu izmeklējums. Šis process notika sadarbībā ar latviešu izcelsmes Stenfordas universitātes profesoru Kristapu Zariņu un viņa uzņēmumu, kas izstrādājis jaunu neinvazīvu metodi sirds asinsvadu pētīšanai.
“Veicām datortomogrāfijas izmeklējumu sirds asinsvadiem un šos datus nosūtījām uz Ameriku, kur ar superdatoru veica šo datu apstrādi. Un 24 stundu laikā mēs saņēmām pilnu atbildi ar bildi, vizualizāciju, kas parādīja, kādi šie sirds asinsvadi ir,” pastāstīja Krieviņš.
Izrādījās, ka ļoti lielai daļai – 70% – šo pacientu ir sirds asinsvadu bojājumi. “Mēs viņus trīs mēnešu laikā novirzījām pie invazīvajiem kardiologiem, kardioķirurgiem, kuri šos sirds asinsvadus izārstēja. Faktiski pacients tādējādi tika pasargāts no pēkšņas nāves,” skaidroja Krieviņš.
Vienkāršiem vārdiem sakot, tika novērsts infarkta risks, šādā veidā izglābjot vismaz 50 cilvēkus. Veicot izmeklējumus, vēl 20 pacientiem tika atklātas onkoloģiskas saslimšanas. Sagaidāms, ka tuvāko trīs gadu laikā no šīs pētījumu grupas šādā veidā izdosies izglābt vēl 50–100 cilvēkus.
Latvijā veiktā pētījuma rezultāti jau tagad izsaukuši lielu interesi no ārvalstu kolēģiem. Šādi pētījumi jāveic arī citās valstīs. Ja tie parādīs līdzīgu ainu, tad tas ar laiku varētu mainīt starptautiskās vadlīnijas par to, kā tiek ārstēti šādi pacienti un kādi izmeklējumi viņiem tiek veikti.
