Neliela aproce, kas spēj uztver nēsātāja medicīniskos rādītājus – pulsu, ķermeņa temperatūru, iespējams, arī skābekļa daudzumu asinīs, kā arī noteikt cilvēka atrašanās vietu ar 2,5 m precizitāti. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentei Konstancijai Krūzei šī ideja likās izpētes vērta.
"Es gribēju paskatīties, kā es varu palīdzēt ar Covid-19 ierobežošanu, bet, no otras puses, tieši šeit man bija svarīgi, lai cilvēka brīvība un demokrātiskās vērtības nebūtu apdraudētas," saka RTU studente Konstancija Krūze.
Konstancija runā par datu drošības aspektu. Viņas vadītās komandas izstrādātā aproce paredz saņemt un nosūtīt divu veidu datus, un ir ļoti svarīgi, lai šie dati būtu šifrēti.
"Ja vajag pieslēgties medicīnas darbiniekiem un apskatīties datus, ja tas ir nepieciešams, tad viņi redzēs datus tikai par cilvēka veselības stāvokli, un šie dati saglabājas 14 dienas, jo to nosaka likumdošana, bet, ja jāpieslēdzas policijas darbiniekiem vai citām kontrolējošām iestādēm, tad viņi varēs redzēt tikai cilvēka atrašanās vietu," skaidro Konstancija.
"Tā tava personiskā brīvība beidzas tur, kur sākas citu personiskā brīvība un, lai gan mēs tos datus uzglabājam un redzam, kur jūs fiziski atrodaties, tas tiek darīts kopējās sabiedrības labā, attiecīgi, lai mēs nededzinātu, piemēram, pašvaldības policijas resursus, kuriem visu laiku jābraukā un jāskatās, vai tie cilvēki atrodas tur, kur viņiem jāatrodas," papildina Ventspils Augstskolas attīstības fonda eksperts Gvido Grīnbergs.
Triecienprogrammā piedalījās 230 studenti no 15 Latvijas augstskolām un koledžām. Cits ar citu nepazīstami, viņi divu nedēļu laikā nonāca pie pavisam reāliem apveidiem dažādām krīzes laika idejām. Piemēram, vienreiz lietojamai kamerai, kas ļautu uzraudzīt cilvēka medicīniskos rādītājus, kamēr viņš tiek kaut kur pārvietots vai vests.
"Mēs esam par to, lai risinājumi no papīra nonāk uz galda vai mūsu datoros, ka mēs praktiski izmēģinām pilnu izstrādes ciklu, ka mēs zinām, kā tas beigās izskatās, kā tas strādā, un arvien vairāk un biežāk tieši šādu iniciatīvu galarezultāts ir kaut kas taustāms," uzsver programmas “CrisisLab” vadītāja Liene Briede.
Komanda, kas izstrādāja projektu par drošības aproci ieguva balvu par labāko inženiertehnisko risinājumu. Vēl trīs citu ideju izstrādātāji ieguva katrs piectūkstoš eiro lielas balvas. Un kaut gan ar šādu naudas summu ideju līdz ražošanai novest nevar, žūrija cer, ka studenti savas idejas turpinās attīstīt.
"Īstenībā tirgū nauda ir, šīs naudas iespējas ir, nereti tas, kā trūkst, ir šīs labās idejas, un trūkst arī tās uzņēmības savu ideju attīstīt līdz galam, un es ļoti ceru, ka šīm studentu komandām būs spēks un izturība, un doma turpināt attīstīt šo ideju tālāk," norāda žūrijas komisijas locekle Signe Bāliņa.
Konstancija atzīst, ka pagaidām ideja par drošības aproci koronavīrusa inficētajiem nolikta malā, tomēr pieredze, kas iegūta, izstrādājot prototipu, bijusi nenovērtējama.
