“Ja kāds mēģināja līdz šim izvairīties no tehnoloģiju izmantošanas gan darba dzīvē, gan privāti, tad šis gads ir devis lielāku ieguldījumu nekā pēdējie desmit gadi, kuros ir ļoti daudz runāts par digitālizāciju, tehnoloģiju lietošanas nepieciešamību,” vērtēja Kalniņš.
Tehnoloģiju un IT eksperts Reinis Zitmanis atgādināja, ka 2015. gada Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) bija norādīts, ka Latvijā, neskatoties uz labu tehnoloģiju nodrošinājumu, to izmantošana darba vajadzībām ir teju zem ES vidējā līmeņa. Šogad situācija ir strauji mainījusies.
“Uzņēmumiem pavasarī ļoti strauji vajadzēja saprast, kas mums ir pieejams, kā to lietot un kā kolektīvi var turpināt strādāt vai vismaz pildīt kādas funkcijas, neatrodoties vienuviet.
No uzņēmumu konkurētspējas un gatavības viedokļa ikviena auksta duša veselībai ir laba, ja vien tā ir pārejoša – joprojām veselīga.
Ir ļoti daudz uzņēmumu, kam šis gads bijis nāvējošs,” atzina Zitmanis.
“Līdz šim daudz uzņēmumi visā pasaulē digitalizāciju uztvēra tā – darām cik varam, gribam un cik atliek laika. Šis gads ir īpašs ar to, ka tehnoloģijas, to lietošanas prasmes kļuva par prioritāti numur viens,” uzsvēra Kalniņš.
Daudziem nonākšana interneta vidē kļuva par vienīgo veidu kā izdzīvot – vairākumam veikalu tas šobrīd ir vienīgais veids, kā kaut ko pārdot, skolotājiem tas ir vienīgais veids, kā mācīt bērnus, uzņēmumiem tas kļūst par vienīgo veidu, kā savā starpā nodrošināt komunikāciju un ikdienas biznesa apriti, valdībām tas kļūst par vienīgo veidu, kā komunicēt savā starpā un ar sabiedrību, kā pieņemt lēmumus, uzskaitīja Kalniņš.
Zitmanis norādīja, ka daļa tehnoloģiju uzņēmumu šogad ir piedzīvojusi ievērojamu kāpumu. “Piemēram, “Zoom” ir vairāk nekā četrkāršojis savu apgrozījumu un izaudzis līdz 2500 darbiniekiem. Tas ir viens no šogad straujāk augušajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Viņiem bija produkts, ko pēkšņi vajadzēja, un tirgus”.
Vienlaikus daudzas citas tehnoloģiju kompānijas ieņēma nogaidošu pozīciju attiecībā uz jaunu produktu prezentēšanu, ņemot vērā ierobežotos tirgus apstākļus. “Daudzi produkti, kuriem bija paredzēts šajā gadā iznākt, dienas gaismu neieraudzīja, jo tirgus tam nav gatavs un nav labākie apstākļi prezentēšanai,” pauda Zitmanis.