Lielu daļu no ikdienā saražotajiem atkritumiem veido pārtikas iepakojums. Tāpēc visā pasaulē un arī Latvijā tiek domāts par bioiepakojumiem. Tos iespējams ražot no daudz un dažādiem materiāliem, piemēram, kartupeļu un kukurūzas cietes vai cukurniedrēm. Bioiepakojumi var būt gan caurspīdīgi, gan necaurspīdīgi, arī ēdami un neēdami. Bioiepakojums nozīmē, ka tas kādā noteiktā laikā un apstākļos sadalīsies tā, ka pāri nepaliks praktiski nekas. Šobrīd tiek izšķirti divu veidu bioiepakojumi, tāpēc veikalā jāpievērš uzmanība simboliem uz iepakojumiem, jo no tā būs atkarīgs, kā tie pārstrādājas.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas katedras vadošā pētniece Sandra Muižniece-Brasava skaidroja, ka produkti, uz kuriem ir norāde “home”, mājas apstākļos kompostējot sadalīsies. Turpretim, ja norādīts, ka iepakojums ir industriāls, tad tas sadalīsies tikai 60 grādu temperatūrā.
Kafijas krūzītes no kaņepēm
Pie jauna veida iepakojumiem šobrīd strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI), kur pēta ideju par kaņepju izmantošanu krūzīšu ražošanā. Kā norādīja LVKĶI Celulozes laboratorijas inženieris Igors Sivačovs, viņu pētījuma galvenais mērķis ir padarīt papīru ūdens necaurlaidīgu, mehāniski izturīgu, kā arī pēc iespējas lētāku, lai industrijā to varētu pielietot iepakojumu materiālu veidošanā.
LVKĶI Celulozes laboratorijas inženieris Mārtiņš Spāde skaidroja, ka kaņepēm celulozes saturs ir augsts: “Pēc celulozes satura skatoties, no viena hektāra raža ir lielāka nekā no meža.” Spāde atzīmēja, ka arī vārīšana un celulozes ieguve ir daudz vienkāršāka un to iespējams realizēt ar dabai draudzīgākām metodēm.
LVKĶI strādā arī pie pētījuma, kas saistīts ar dabā sastopamo hitozānu, kas iegūstams no sēnēm, krabjiem un bišu apvalkiem. Pētnieki hitozānu piejaukuši olu pakām, tā aizstājot līdz šim ierastās ķīmiskās vielas, kas parasti pievienotas to ražošanā. Rādot LVKĶI pētnieku radīto olu paku, Spāde demonstrēja, ka uzpilinot uz tās ūdeni, mitrums materiālā neiesūcas, kamēr salvetē tas notiek uzreiz.
Indikatori produkta svaiguma noteikšanai
Visi jaunie iepakojumi pirms nonākšanas veikalu plauktos tiek rūpīgi pārbaudīti. Process ir garš, jo svarīgi saprast, kā produkti tajos uzvedīsies – vai tie nebojājas, vai neuzsūc kādas nevēlamas lietas.
Muižniece-Brasava stāstīja, ka kopš 2017. gada veikti vairāki eksperimenti, kuros testēta produktu uzvedība bioiepakojumos. “Uzglabāšanas laikā, verot vaļā pakas, skatāmies, kā mainās produkta mikrobioloģiskais piesārņojums, krāsa, cietība un struktūra,” atklāja LLU pētniece. Viņa atzīmēja, ka LLU pieejams mākslīgais kuņģis, kurā tiek pētīts, kas notiek ar visām produkta vielām.
Tāpat LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte kopā ar zinātniekiem no Latvijas Universitātes (LU) Vides zinātnes nodaļas pēta indikatoru, kas parādīs, vai produkts joprojām ir svaigs. LU Vides zinātnes nodaļas zinātniskā asistente Rūta Ozola-Davidāne norādīja, ka indikatorā ir apvienoti Latvijā pieejamie dabas resursi - māli un antociāni.
“Antociāniem ir īpašība, ka, mainoties pH videi, tiem mainās krāsa. Skābā vidē krāsa ir koši sarkana, neitrālā tā ir violeta, bet sārmainā vidē – zila,” skaidroja Ozola-Davidāne. Ņemot vērā to, ka produkti bojāšanās laikā maina pH līmeni, pēc šī principa ar indikatoru iespējams pateikt, vai produkts ir svaigs vai sācis bojāties.
Pirmie šāda veida sensori jau ir gatavi, un šobrīd zinātnieki eksperimentē ar to darbību dažādos iepakojumos. Viena šāda sensora izmaksas ir viena vai divu centu apmērā. Taču, lai tie nonāktu pie pārtikas ražotājiem un veikalu plauktos, būs nepieciešami vēl pāris gadi.
Atkritumu šķirošanas iekārta
Bez bioiepakojumu izstrādes būtisks faktors atkritumu apjoma samazināšanā ir to savākšana un šķirošana. Uzņēmums “Apply", izmantojot jaunākās tehnoloģijas, radījis iekārtu, kas atpazīst atkritumus pēc to būtības, nevis svītru koda. “Iekārta atpazīst atkritumus, neskatoties uz to, vai tas ir saplacināts, sabojāts, vai tam ir etiķete vai tās nav,” norādīja uzņēmuma biznesa attīstības direktors Vismands Menjoks.
Iekārta spēj atpazīt piecus atkritumu veidus: kafijas krūzes, dzeramos jogurtus, tetra pakas, PET pudeles un metāla bundžas. Kā skaidroja Menjoks, šie veidi izvēlēti, balstoties uz vidē biežāk sastopamajiem atkritumiem. Lai iekārtas izmantošana būtu drošāka, tajā paredzēts iestrādāt arī digitālo autentifikāciju. Tādējādi varēs nodrošināt gan to, ka iespējamie vandāļu uzbrukumi būs autentificējami, gan arī to, ka lietotājs varēs uzkrāt punktus, kurus pēc tam varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.
