Lai gan jau iepriekš pazīmes par sasalušu ūdeni atklātas Zemes vienīgā dabiskā pavadoņa krāteru pastāvīgi ēnotajās daļās, ASV zinātnieki tagad apstiprinājuši, ka ūdens varētu būt atrodams arī Mēness virsmas Saules apspīdētos reģionos. Tā molekulas iesprostotas, visticamāk, Mēness minerālos, kas tās aizsargā no skarbās vides.
Atklājums izdarīts ar infrasarkano staru spektru teleskopu, astronomijas observatoriju, kas pazīstama ar nosaukumu “Sofia”. Tā ir gaisa observatorija, modificēts “Boeing 747” laineris, kas var lidot pietiekamā augstumā, lai teleskopam netraucētu Zemes atmosfēra.
Vienlaikus ASV zinātnieki publicējuši otru pētījumu, kas koncentrējās uz pastāvīgi ēnā esošajām vietām uz Mēness. Tā dēvētajos “aukstuma slazdos” temperatūra ir -163 grādi, un ūdens sasalušā veidā var uzglabāties miljardiem gadu. Pētnieki šādas aukstuma kabatas atrada abos Mēness polos.
Šie divi atklājumi liecina, ka ūdens krājumi uz Mēness varētu būt bagātīgāki, nekā domāts iepriekš. Tomēr vēl jāpēta, cik pieejami un izmantojami būtu šie depozīti, un ūdens pieejamība noteiktu, kur tieši nākotnē potenciāli varētu būvēt bāzi uz Mēness.
Pēc daudzu gadu pārtraukuma ASV plāno atkal nosūtīt astronautus uz Mēnesi pēc četriem gadiem.
