Miljoniem cilvēku visā pasaulē saskaras ar redzes zudumu vai deģeneratīvām acu slimībām. Piemēram, pigmentozais retinīts, kas ir ģenētiski pārmantota acu slimība, pasaulē sastopama vienam no 4000 cilvēkiem. Mūsdienās pieejamas tehnoloģijas, kas ļauj šīs slimības izraisītās redzes problēmas daļēji kompensēt. Pasaulē pirmais šāds tehnoloģiskais risinājums bija Argus II, kas ļauj ar pigmentozo retinītu sirgstošam cilvēkam uztvert atsevišķas kustības un veidolus.
Tīklenes protēžu tehnoloģijas vēl ir tikai pašā attīstības sākumposmā, tomēr pētnieki nu spēruši soli tālāk, radot datormodeli, kas imitē tīklenes darbību.
Dienvidkalifornijas Universitātes Keka Medicīnas skolas oftalmoloģijas profesors Džanluka Laci skaidroja, ka datormodeļa risinājums "ļauj atdarināt neironu sistēmu uzvedību, līdz ar to varam izprast, kāpēc nervu sistēma dara to, ko tā dara".
Brīdī, kad gaisma iekļūst acī, lēcas fokusē to uz tīkleni. Šūnas, ko sauc par fotoreceptoriem, pārveido gaismu impulsos, kurus savukārt apstrādā citas šūnas acs tīklenē. Pēc apstrādes iegūtais attēls impulsu veidā caur redzes nervu tiek pārvadīts uz galvas smadzeņu redzes centru. Pašu tīkleni savukārt veido daudzslāņains apvalks, kurā ir gaismas jutīgas šūnas – nūjiņas un vālītes. Nūjiņas atšķir gaismu un tumsu, bet vālītes uztver krāsas.
Deģeneratīvu acu slimību gadījumā fotoreceptori un informācijas apstrādes šūnas iet bojā, bet pats redzes nervs parasti paliek neskarts, un ar to var savienoties cilvēka radītas nelielas, acī implantējamas tehnoloģiskas ierīces.
ASV pētnieki turpina darbu pie bioniskas acs funkciju uzlabošanas, paužot cerību, ka nākotnē varētu ne tikai ļaut akliem cilvēkiem atgūt krāsu redzi, bet arī apvienot acs implantu ar mākslīgo intelektu. Šāds tehnoloģisks risinājums ļautu akliem cilvēkiem saskatīt arī precīzākas apkārt esošo priekšmetu un cilvēku aprises. "Priekšā vēl tāls ceļš, bet mēs dodamies pareizajā virzienā," sacīja Laci.
