Latvijas zemes dzīlēs pieejami vairāki mālu veidi. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pēcdoktorantūras programmas pētniece Rasma Tretjakova pievērsusies ezeru mālu pētījumiem, kurus šur tur mēdz saukt arī par zilajiem māliem.
Ezeros zem sapropeļa slāņa atrodas līdz šim neapzinātas un neviena neizpētītas dabas bagātības. Lai tiktu pie paraugiem, ziemā no deviņiem Latgales ezeriem 3 - 9 metru dziļumā tika iegūti ezeru māli. Pēc tam tos nogādāja laboratorijā.
Tika testētas māla ķīmiskās īpašības, fizikālās īpašības un arī mikrobioloģiskās īpašības. Ja mēs salīdzinām ezera mālus ar citiem komerciāliem māliem, tad ezera māli ir ar vērtīgāku ķīmisko sastāvu.
Ezera mālos atrodas teju visa Mendeļejeva tabula. Vienas no vērtīgākajām vielām mālos ir magnijs, kālijs, nātrijs un silīcijs.
Šādi elementi gan baro ādu, gan attīra, gan atjauno ādas elastīgums, arī dezinficē.
Rasma Tretjakova pievērsusies pētījumiem, kā ezera mālus varētu izmantot kosmētiskajos līdzekļos, veicot testus ar brīvprātīgajiem.
Viņas kolēģe Inese kādu laiku uz sejas veikusi ezera mālu procedūras. Ar īpašas ierīces palīdzību tiek noteikti vairāki ādas parametri, elastīgums, PH līmenis, cik daudz šūnas ir piesātinātas ar ūdeni un citi.
Jo āda ir elastīgāka, jo labāk. Pieaugot vecumam, āda zaudē kolagēnu un kļūst neelastīga. Tāpēc parādās arī krunkas.
Eksperimentā var redzēt vairākus parametrus. “Retrakcijas laiks. Tas ir laiks, ar kādu āda atgriežas atpakaļ iepriekšējā stāvoklī. Galvenā doma – zonde iesūc ādu līdz 1 milimetram un tiek mērīts spēks, kāds ir nepieciešams, lai ādu iesūktu līdz šai atzīmei. Jo āda ir elastīgāka, jo lielāks hologēnu daudzums, jo lielāks spēks jāpieliek, lai iesūktu ādu līdz vienam milimetram. Jo āda elastīgāka, jo āda ātrāk atgriezīsies iepriekšējā stāvoklī,” stāsta pētniece.
Testi, kas norit vairāku mēnešu garumā, parāda, ka Inesei māla procedūras nāk par labu. Ar krunkām arī viss ir kārtībā.
“Šis māla produkts ir pilnīgi dabisks. Nav nekādā veidā apstrādāts, nav nekādu piedevu. Kāds tas ir izcelts no ezera dzīlēm, tāds tas arī šeit ir iepakots,” norāda Tretjakova,
Šādus testus Rasma vairāku mēnešu garumā veikusi ar 30 cilvēkiem, pārsvarā sievietēm.
“Meitenes ir sajūsmā, ka celulīts ir pazudis. Tām, kurām ir taukaina āda, tauku dziedzeru darbība tiek regulēta. Samazinās pūtīšu daudzums,” stāsta pētniece.
Un krunkas arī mazinās. Nav alerģisku reakciju. Nākamais etaps Rasmas projektā ir kopā ar ražotājiem izveidot jaunu kosmētikas produktu. Ārpus Latvijas mālu izmantošana kosmētikā nav nekas jauns. Īpaši iemīļoti esot Francijas māli.
“Piemēram, Latvijā nopērkamie kosmētiskie līdzekļi, kuri satur kosmētiskos mālus, aptuveni 40% ir ražoti Francijā. Tikai 3% ir ražoti Latvijā,” norāda Rasma.
Viņa ir pirmā, kas Latvijā sākusi pētīt tieši ezeru mālus un atklājusi to labās īpašības. Latvijas ezeru māliem ir potenciāls kļūt par līdzekli eksportspējīgas kosmētikas ražošanai. Šos mālus varētu izmantot arī dažādu medikamentu ražošanā.
“Pilns internets ir ar to, kādas kaites ārstē māli, bet tas nav zinātniski pamatots,” nosaka Rasma.
Viņa cer, ka nākotnē ezeru mālu izpētes projektu varēs turpināt kopā ar mediķiem, noskaidrojot, kādas kaites un slimības mūsu māli varētu palīdzēt izārstēt.
