Šobrīd Latvija pasaules klases zinātniekiem nav īpaši pievilcīga, turklāt notiek “gudro prātu” aizplūšana no dzimtenes. Kamēr pasaulē, varētu teikt, rindā stāv pēc Latvijas jaunajiem zinātniekiem, mūsu valdība tikai vēl domā, kā pievilināt augstas raudzes smadzenes darboties pie mums.
“Es redzu lielu valdības atbalstu pārmaiņām, redzu, ka tiek domāts par to, ka nauda tiks ieguldīta. Un ieguldīta, prasot zinātnisko rezultātu, kas - papildu nauda valstij, kas ir papildu sadarbība ar uzņēmējiem, kas ir papildu zinātniskais rezultāts," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21.gadsimts" sacīja, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa.
Viens no iemesliem, kāpēc pagaidām Latviju negāž riņķī zinātnieki no visas pasaules, kā arī diasporas gudrie prāti, ir pārāk lielā birokrātija, tostarp arī diploma atzīšanas procesā.
“Medicīna ir reglamentētā profesija un ir amizanti, ka Amerikas medicīnas profesors Latvijā nav profesors. Piemērs, bija zobārsti, no prestižas Amerikas klīnikas, kuri vēlējās labdarības nolūkos braukt uz Latviju un labot zobus trūcīgiem bērniem un bērniem no bērnu namiem.
Pētot, kādi ceļi jāiet, lai šie prestižās klīnikas ārsti varētu ārstēt Latvijā, mēs sapratām, ka tas ir teju neiespējami. Kā uzzinājām augstākās izglītības centrā, tad atzīšanas process var ilgt pat pus gadu,"
stāsta Kamena Kaidaka no Latviešu ārstu un zobārstu asociācijas.
Tam, ka birokrātijas sloga mazināšana un diploma atzīšana, būtu plats solis ceļā uz veiksmīgu sadarbību starp Latvijas un ārvalstu, tostarp diasporas zinātniekiem, piekrīt arī Aija Lulle migrācijas pētniece un lektore Lafboro universitātē Londonā. Viņa norāda, ka ir nepieciešams stratēģisks skatījums uz investīcijām augstākajā izglītībā un sadarbībā, jo par talantiem un cilvēkiem, kuri ir spējīgi radīt zināšanas un jaunus teorētiskus skatījumus, sacenšas visā pasaulē.
"Es varu tikai apbrīnot panākumus, ko pēdējo gadu laikā panākuši Latvijas pētnieki, pie tik niecīga atbalsta pētniecībai. Attiecībā uz sadarbību ar diasporas zinātniekiem, tiek sperti ļoti veiksmīgi soļi gan no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, gan arī no Ārlietu ministrijas puses. Notiek aktīva un tālredzīga rīcība. Ņemot vērā, ka esam maza valsts mums ir jāizstrādā stratēģisku vīziju, kā tieši mēs sadarbosimies," uzskata Lulle.
Eksperti norāda, ka nepieciešamas kopējas diplomu programmas, kā arī visa veida birokrātijas mazināšana.
Arī hidrobioloģe, pēcdoktorantūras pētniece Latvijas hidroekoloģijas institūtā Inta Dimante-Deimantoviča, kura atgriezusies Latvijā pēc desmit gadu pētnieciskā darba Norvēģijā, birokrātijas slogs zinātnē ir pārlieku liels. “Sākot strādāt Latvijā no sākuma tas liekas smieklīgi, pēc tam tas ir kaitinoši un visbeidzot esam izmisumā. Tie papīru kalni, pie kuriem Tu apstājies, kad ir jāapraksta katrs komandējums, katrs pirkums, katrs brauciens uz konferenci… tās ir nebeidzamas stundas, lai tiktu cauri šim birokrātijas slogam. Tur noteikti kaut kas ir jāmaina.Mūsdienu zinātnes vide ir ļoti dinamiska un radoša un mēs ar savu birokrātiju nespējam tam tikt līdzi. Tas ir laiks, ko mēs atraujam zinātnei, lai pavadītu papīru kalnos," klāsta Dimante-Deimantoviča.
Pētījums
2018.gadā publicēts pētījums “Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas”, kurā secināts, ka zinātnes diaspora ir ieinteresēta sadarbībā ar zinātniekiem Latvijā. 67% aptaujas dalībnieku pauduši lielu interesi sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, savukārt 25% norāda, ka interese sadarboties būs atkarīga no konkrētiem apstākļiem.
“Uzņēmēji nereti saka, ka, tā nauda “it kā” ir par brīvu, bet sanāk tik dārgi maksāt ar laiku, ko pavadām ar papīriem. Iemesls, visticamāk meklējams 90-gados, kad katru valsts santīmu kāds mēģināja izsaimniekot," saka Kreilis.
Birokrātija, visticamāk, veidojas no neuzticības, pieļauj Latvijas Radio uzrunātie, bet atzīst, ka jau tagad strādājot pie diasporas likuma ieviešanas reālajā dzīvē, notiek aktīvs darbs pie birokrātijas mazināšanas un arī citviet iegūtu diplomu atzīšanas procesa atvieglošanas.
“Ieguldījums zinātnē, nav kaut kādiem viņiem, zinātniekiem, tas ir ieguldījums mūsos pašos, mūsu nākotnē, mūsu bērnos, lai viņi dzīvotu labāk," uzsver Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa.
