Atzīstot, ka Covid-19 pandēmijas krīze ir bezprecedenta situācija un pieprasa inovatīvus risinājumus, zinātnieku un pētnieku kopiena paudusi bažas, ka daļai šādu risinājumu ir risks nākotnē tikt pielietotiem citiem mērķiem, radot vēl nebijuša mēroga sabiedrības uzraudzības sistēmas.
Dažādi personīgās brīvības, socializēšanās un vienlaikus privātuma ierobežojumi cilvēku drošības un solidaritātes vārdā īsā laikā kļuvuši par normu visur pasaulē, arī Eiropā – demokrātijas un brīvības citadelē.
Par to, vai privātums joprojām ir vērtība, Latvijas Televīzijas tiešsaistes pārraidē “100 g kultūras diskusija” 24. aprīlī pulksten 11.00 spriedīs uz sarunu aicinātie eksperti, šķetinot totalitārisma un brīvības attiecības Covid-19 laikmetā.
Vēstulē uzsvērts, ka kontaktu izsekošana ir zināma un pierasta metode cīņā ar epidēmijām, taču ierasti tas ir laikietilpīgs process ar dažādiem ierobežojumiem. Atsevišķās situācijās lietotnes viedtālruņos var uzlabot kontaktu izsekošanas efektivitāti, norāda autori. Šādas lietotnes izmanto “Bluetooth” vai ierīces ģeolokācijas datus, lai brīdinātu lietotājus, kas bijuši tuvā kontaktā ar personu, kurai vīrusa tests bijis pozitīvs.
Vēstules autori uzsver, ka, kaut arī kontaktu izsekošanas lietotņu efektivitāte ir diskutabls jautājums, ir jānodrošina, ka izmantotās tehnoloģijas pasargā lietotāju privātumu, ņemot vērā, ka šādas lietotnes var tikt pārveidotas un izmantotas diskriminācijai un sabiedrības uzraudzībai.
Tā, piemēram, autori norāda, ka risinājumi, kas izmanto ģeolokācijas datus (GPS) nav pietiekami precīzi, kā arī rada draudus lietotāju privātumam, jo GPS dati tiek glabāti centralizētās datubāzēs. Šo iemeslu dēļ piemērotākas ir tehnoloģijas, kas izmanto “Bluetooth”.
Tomēr ne visi “Bluetooth” risinājumi pasargā lietotāju privātumu, uzsvērts vēstulē.
Autori norāda – ir būtiski, ka sabiedrība uzticas konkrētajai lietotnei, jo tās efektivitāte ir atkarīga no lietotāju skaita.
Vēstules autori skaidro, ka kompānijas “Google” un “Apple” kopīgi attīsta infrastruktūru, kas atļautu izmantot “Bluetooth” veidā, kas pasargā privātumu, šādi atbalstot kontaktu izsekošanas tehnoloģijas, kas neizmanto centralizētu lietotāju informācijas datubāzi.
Vēstules autori norāda, ka Eiropas Parlaments 17. aprīlī atbalstīja decentralizēto pieeju, ar pārliecinošu vairākumu uzsverot, “ka [..] ģenerētie dati nav jāglabā centralizētās datubāzēs, jo attiecībā uz tām pastāv ļaunprātīgas izmantošanas un uzticības zaudēšanas risks, un tās var apdraudēt piekrišanu [šīs metodes izmantošanai] visā Eiropas Savienībā” un pieprasīja, lai “visa datu glabāšana būtu decentralizēta”.
Ir virkne priekšlikumu par kontaktu izsekošanas metodēm, kuras respektē lietotāju privātumu, un daudzas no tām ar nolūku izmantot pēta dažādas valstis, uzsvērts vēstulē, aicinot visas valstis nodrošināt, ka pilsoņu tiesības uz datu aizsardzību tiek ievērotas,
paļauties tikai uz sistēmām, kuras ir pakļautas sabiedrības pārbaudei un kuras ir veidotas tā, lai saglabātu privātumu, nevis sagaidīt, ka tās pārvaldīs uzticama trešā puse.
Zinātnieku un pētnieku kopiena vēstules noslēgumā norāda, ka, virzoties uz priekšu, ir vismaz jāpieņem šādi principi:
- Kontaktus izsekojošās lietotnes drīkst izmantot vienīgi, lai atbalstītu sabiedrības veselības pasākumus Covid-19 ierobežošanai. Sistēma nedrīkst būt spējīga vākt, apstrādāt vai pārraidīt nekādus citus datus, kā tikai tos, kuri ir nepieciešami, lai sasniegtu šo mērķi.
- Jebkādam risinājumam, kāds tiek apsvērts, ir jābūt pilnībā caurskatāmam. Protokoliem un to izmantošanai, tostarp jebkādiem uzņēmumu nodrošinātiem subkomponentiem, jābūt pieejamiem sabiedrības analīzei. Jābūt nepārprotami dokumentētam, vai, kā, kur un cik ilgi apstrādātie dati tiek glabāti. Šādā nolūkā savāktajiem datiem jābūt minimāliem.
- Kad pastāv vairākas iespējas izmantot kādu lietotnes komponentu vai funkcionalitāti, jāizvēlas tā iespēja, kura visvairāk saglabā privātumu. Novirzes no šī principa ir pieļaujamas tikai gadījumā, ja nepieciešams sasniegt lietotnes mērķi efektīvāk, un šīm novirzēm ir nepārprotami jānosaka beigu termiņš, kurš nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts.
- Kontaktu izsekošanas lietotņu un to atbalstošo sistēmu izmantošanai jābūt brīvprātīgai, tās ir jāizmanto tikai ar lietotāja nepārprotamu piekrišanu, un sistēmas ir jāveido tā, lai tās varētu izslēgt un visi dati no tām varētu tikt dzēsti, kad pašreizējā krīze būs beigusies.
Zinātnieku un pētnieku vēstule (angļu valodā):
KONTEKSTS:
Covid-19 krīzē nu jau ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā. Valstis gan kopā, gan atsevišķi strādā pie jaunu mobilo telefonu lietotņu un citu rīku izstrādes, kas ļautu uzraudzīt izolācijā esošos un atrast saslimušo kontaktpersonas; savu projektu pieteikušas arī kompānijas "Apple" un "Google". Arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes.
