"Šīs ir bārkstis. Un šādi izskatās paraudziņš, ko mēs adīsim, bārkstis lejā, un tad diva veida bārkstis var ieadīt cimdā iekšā," Tautas lietišķās mākslas studijas "Liepava" meistare Sandra Brūna rādīja, kādus Kurzemes cimdu rakstus un tehniku šoreiz apguva adītājas no ārzemēm. Šādas bārkstis cimdus padarot siltākus.
"Adām cimdu, kas muzeja krājumos nāk no suitiem. Suitiem ir savs savdabīgs iesākums – saucas suitu robiņš, un tālāk aiziet kā rakstā govs kuņģis – viņš tautā tā mums saucas, vai bišu šūnas. Tāds ir arī Rucavai raksturīgs," stāstīja Brūna.
Ārzemniecēm par mūsu cimdu rakstiem interese esot liela, novērojusi meistare.
Šī ir jau trīspadsmitā reize, kad Liepājas muzejā norisinās latviešu kultūras mantojuma – etnogrāfisko cimdu adīšanas meistarklase.
"Tāda cimdu adīšanas tradīcija ir tikai pie mums un Igaunijā vēl, jo tālāk uz dienvidiem mazāk jau ada. Islandes adītājām ir grupa, no Islandes brauc, viņas saka, viņiem nav šādu rakstainu dūraiņu, viņi ada dūraiņus siltumam," stāstīja Brūna.
Latviešu kultūrā cimdi adīti dažādiem notikumiem, visbiežāk kā dāvana, piemēram, kāzās, bērēs – katram savs raksts. Lai tos apgūtu, meistarklasi no dažādām valstīm apmeklēja gan profesionālas adītājas, gan iesācējas.
Viena no dalībniecēm bija arī trimdas latviete no Austrālijas, kura ar adīšanu nodarbojas jau 40 gadus.
"Es jau no bērnības šuju latviskos rakstus, gāju latviešu skolā, mācījos latviešu tautas dziesmas. Man ir daudz radu Latvijā. Es jau sesto reizi šeit braucu, es arī adu diezgan ilgi, un es varēju sakombinēt abus – adīšanu un ciemošanos. Tā ir kā meditācija man," atklāja adītāja no Austrālijas Valda.
Adītāja no Anglijas Šarona stāstīja, ka ada jau 15 gadus. "Es jau iepriekš biju redzējusi slavenos Latvijas cimdus un to, cik krāsaini tie ir, un man ļoti patīk, tādēļ vēlējos uzzināt par tiem vairāk," sacīja Šarona.
Bet Ekuli no Igaunijas atzina, ka "īpaša cimdu apmale no Alsungas reģiona ir nedaudz līdzīga tām, kādas mēs adām Igaunijā, lai gan šeit ir neliela atšķirība, jo tai nav vidējās rindiņas un tā ir ļoti cieša un maza – ļoti skaista. Daudz krāsaināk nekā Igaunijā."
Meistarklases laikā pētniece Lia Mona Ģibiete dalībnieces iepazīstināja arī ar krāsainiem suitu zeķu rakstiem. Iedvesmu adīšanai dalībnieces smēlās arī Liepājas muzeja tautisko cimdu ekspresizstādē.
