Kā labāk dzīvot

Mikromenedžments – pārāk liela vadītāja uzraudzība darbā var veicināt izdegšanu

Kā labāk dzīvot

Ekosistēma mainās, svešzemju sugas konkurē ar vietējām

Festivāla "Zelta ritmi" rīkotāji aicina būt aktīviem arī vecākās paaudzes cilvēkiem

Profesors Zaļkalns: Senioriem nevēlēšanās darīt ir signāls, ka jārīkojas

Viens no atslēgas vārdiem senioru vecumā ir nīgruma, noguruma un nevēlēšanās pārvarēšana. "Tas ir pats svarīgākais. Kā tikai tu pieķer sevi, ka tu sāc domāt, nevis ko darīt, bet ko varētu nedarīt, tas ir signāls pašam, ka ir jārīkojas, ka ir jādarbojas," Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns, uzsverot, ka arī senioru vecumposms var būt skaists un interesants. 

11. augustā no pulksten 11.00 Rīgā, skvērā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, norisināsies īpaši vecākajai paaudzei veltīts izglītojošs, izklaidējošs un saliedējošs festivāls "Zelta ritmi". Pa dienu festivāla laikā bez maksas būs pieejamas dažādas aktivitātes – lekcijas, galda spēles, sarunas, bet vakarpusē – koncerts un zaļumballe. 

"Festivāla galvenā programma ir vērsta uz lielkoncertu, kurā piedalās paši senioru kolektīvi, kas noslēgsies ar skaistu zaļumballi Rīgas centrā, Rīgas sirdī. Zaļumballes grupu arī izvēlējās paši seniori, un nav jāuztraucas, ka nav pāra vai nemāku dejot, tas tiešām ir ļoti skaists, kopīgs pasākums, kurā dejo pa vienam, dejo pārī, dejo kolektīvos," pastāstīja festivāla "Zelta ritmi" organizatoru pārstāve, "Mammamuntetiem.lv" projektu vadītāja Ella Karele.

Galvenais pasākuma mērķis ir iedvesmot seniorus dzīvot skaisti un aktīvi savu iespēju robežās. 

Jādara tik, cik vari, bet ne mazāk

Vecums ir jebkura indivīda attīstības trešais posms. Nevis degradācijas vai bojāejas, bet gan attīstības posms, uzsvēra profesors Zaļkalns. 

"Ir ļoti svarīgi, lai šajā vecumposmā cilvēks, būdams vieds, saprastu, ka viņa dzīvē nekad un nekas nav bijis atnests uz paplātes. Viss ir viņa roku, viņa smadzeņu darba rezultāts.

Tāpēc ir svarīgi, ka tad, kad cilvēks jau iziet no darba tirgus un viņam nav vairs globālu uzdevumu, ka viņš to instrumentāriju, ko ir apguvis mūža laikā – prasmes, iemaņas –, prastu pārnest uz savu tagadējo mazo pasaulīti un organizēt savu dzīvi, respektīvi – dzīvot," norādīja Zaļkalns.

Protams, novecošanas gaitā, un tas ir tikai likumsakarīgi, var samazināties vēlme iet un darīt. Tāpēc jebkuri senioru iedvesmas un saliedēšanās pasākumi ir ārkārtīgi svētīgi, jo tie ir rosinoši, vērtēja Zaļkalns.

"Cilvēks kādreiz pats pazaudē orientierus un īsti nesaprot – gribu/negribu, vajag/nevajag. Šādi impulsi var izrādīties ļoti nozīmīgi, kad cilvēks saprot – dzīve nav galā.

Dzīvei tagad būs citas krāsas, bet dzīve turpinās. Kā visu mūžu, tā arī šajā posmā – pirmkārt vari un dari, cik vien pats spēj!" aicināja profesors.

To pieņemot un saprotot, arī veidojas strukturēta un jēgpilna dzīve, kurā ir vieta gan hobijiem, gan satikšanās brīžiem ar draugiem, mazbērniem un bērniem, gan ekskursijām un dažādām citām aktivitātēm. 

Protams, ir seniori, kuri objektīvu apstākļu dēļ, iespējams, jūtas nošķirti no pasaules un daudz kas no sabiedrības piedāvātajām aktivitātēm viņiem šķiet par grūtu, bet ar šādām domām ir jātiek galā, aicināja profesors. 

"Ir ārkārtīgi svarīgi, ka tajā brīdī, kad tu sāc saprast, ka tu tagad ej nepareizu domu ceļu, nobremzēt un atrast iespēju. Jā, arī ierobežotos apstākļos, tās ir veselības problēmas galvenokārt, sociālo kontaktu uzturēšana galu galā sākas no katra mums. Nevajag sēdēt un gribēt, lai visa pasaule uzrunā mani. Tad es varu uzdot pretjautājumu – bet kāpēc es negribu uzrunāt visu pasauli? Tātad dari, cik vari, bet ne mazāk," ieteica Zaļkalns.

Arī senioru vecumu var pavadīt skaisti un interesanti, bet tas pirmkārt ir atkarīgs no cilvēka paša. Vienlaikus, protams, ir ļoti labi, ja šajā laikā ir ģimene, draugi vai kaimiņi, kas uzrunā un mudina nesēdēt mājās.

"Senioru klubiņi, paldies Dievam, Latvijā ir no Ludzas līdz pat Liepājai.

Ir labi, ja kāds tevi uzrunā, aicina, pabiksta tajā brīdī, kad tu jau sāc it kā sevi žēlot un ar sevis žēlošanu saproti nekā nedarīšanu, tad tas ir gala sākums, to pieļaut nevajadzētu," uzsvēra Zaļkalns. 

Profesors mudināja seniorus būt atvērtiem un pieņemt jaunas lietas, bet tajā pašā laikā kritiski izvērtēt, vai man tas patīk, vai es to vēlos, vai tas atbilst manam vecumam un situācijai.

"Viens no atslēgas vārdiem ir nīgruma, noguruma un nevēlēšanās pārvarēšana. Tas ir pats svarīgākais. Kā tikai tu pieķer sevi, ka tu sāc domāt nevis par to, ko darīt, bet ko varētu nedarīt, – tas ir signāls pašam, ka ir jārīkojas. Nekad nepieņemsim gaidītāja pozu – man pienākas. Pienākas neapšaubāmi. Svarīgi ir nevis dzīvot ar sajūtu, ka man pienākas, bet dzīvot ar sajūtu, ko es pats pirmkārt varu darīt, lai mani seniora gadi būtu spilgti, jēgpilni un es par to būtu priecīgs un apmierināts," secināja Zaļkalns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti