"Ņemot vērā to, ka vecie vilcieni no ekspluatācijas ir izņemti, te ir pēdējā vieta, kur var ar pneimatiskajām bremzēm pabremzēt un pieskarties dzīvajai vēsturei," stāstīja Šiškovs.
Baložu kūdras muzejdzelzceļu brīvprātīgie entuziasti izveidoja 2013. gadā, saprotot, ka ir nepieciešams saglabāt kādreiz kūdras ieguvei uzbūvēto dzelzceļu.
Desmit gadu laikā ievērojami augusi šaursliežu dzelzceļa kolekcija, kurā ir pat pieci dažāda veida pasažieru vagoni. Ir apskatāms gan padomju laika mantojums, gan no jauna uzbūvēts tāds vagons, ar kādiem cilvēki tika pārvadāti starpkaru periodā. Interesants eksponāts ir arī vagons, kas paredzēts strādnieku ēdināšanai.
"Vagons bija pilnīgi autonoms. Tam ir malkas krāsns. Caur šo krāsni reizē tiek sildīts siltais ūdens. Aukstais un siltais ūdens – viss, kā vajag. Zem vagona apakšā ir pagrabs dārzeņiem. Bija arī ledus skapis – nevis ar elektrību darbināms, bet kurā ieber ledu un tādā veidā dzesē produktus. Un akumulatora baterijas apgaismojumam," skaidroja biedrības "Bānīša draugu klubs" valdes priekšsēdētājs Dāvis Bušs.
Viens no brīvprātīgajiem, kas iesaistījies šī mantojuma saglabāšanā, ir Edgars Āboliņš, kurš ikdienā strādā pie datora. "Man pašam meita arī labprātīgi brauc un piepalīdz gan kā konduktors, gan ar maziem darbiņiem, gan ar visu ģimeni mēs šeit braucam un strādājam, talkojam, kokus vācam. It īpaši, ja ir sēdošs darbs. Te esi svaigā gaisā. Kā šodien – spīd saulīte, ir patīkami. Vari padarboties, pasportot, nevajag iet uz dārgu sporta zāli. Tu vari nākt te darīt kaut ko lietderīgu un kas paliek nākamajām paaudzēm," atzina Āboliņš.
Apmeklētājiem muzeja neredzamā daļa ir depo, kurā tiek novietoti vagoni un lokomotīves. Līdz rudenim te tiks pārbūvēti piebraukšanas ceļi, jo padomju laikos tie uzbūvēti uz kūdras un grima iekša. Šobrīd kopējais dzelzceļa līnijas garums ir aptuveni viens kilometrs. Muzeja apmeklētāji gan vēlas, lai to pagarina.
"Šī līnija ir bijusi līdz pat Ziepniekkalnam. Mēs nogriezāmies no galvenā ceļa nost, uz ceļa, kas aizietu uz lauku, bet galvenais ceļš iet cauri alejai taisni līdz pat Ziepniekkalnam. Tā visa ir bijusī bānīša stiga. Tas ir mūsu tālejošs sapnis, kādreiz ceram uz turieni dzelzceļu atjaunot," stāstīja Bušs.
Sapņi mēdz piepildīties. Lai tas notiktu, ikviens interesents var iesaistīties kā brīvprātīgais, ziedojot savu laiku. Ziedot var arī finanšu līdzekļus sliežu ceļa iegādei.
"Mēs šādus gatavus sliežu posmus kā konstruktoru varam iegādāties no kūdras dzelzceļa, kas ir tikko slēdzis savu darbību. Tam mēs vācam līdzekļus. Viens metrs izmaksā 20 eiro. Mums tas ir vērtīgs materiāls, pat ja uzreiz to neuzliekam, bet tā čupiņa var stāvēt šeit. Tā vairs nepazudīs, neaizies lūžņos," skaidroja Bušs.
Visi biedrības "Bānīša draugu klubs" saņemtie līdzekļi – gan par biļetēm, gan ziedojumiem – tiek novirzīti muzeja ekspozīcijas uzturēšanai, paplašināšanai un sliežu ceļu izbūvei, tādējādi saglabājot šo vēsturisko liecību pieejamu arī nākamajām paaudzēm.
