"Viena diena Latvijā kā katra diena Spānijā" – tā "Camino Latvija" aicina interesentus 27. jūlijā pievienoties vienas dienas pārgājienos un velobraucienos visa "Camino Latvija" maršruta garumā 24 ceļa posmos.
"Tās būs kā svinības, jo pārgājienus vadīs mūsu pašu brīvprātīgie, kas šajā dienā pastāstīs gan par mūsu darbu, gan tradīcijām, gan dos iedrošinājumu, kā sagatavoties garākam ceļam, ko likt somā, kā saģērbties. Šo vienu dienu mēs veltīsim visu savu enerģiju, lai satiktos ar cilvēkiem, kuri Latvijā varētu to iesākt darīt, bet pēc tam doties uz Spāniju un turpināt, vai tepat uz kaimiņu zemēm," stāstīja Rone.
Svētais Jēkabs bija viens no 12 apustuļiem, un leģenda vēsta, ka viņa mirstīgās atliekas atrodas vietā, kur uzbūvēta Santjago de Kompostelas katedrāle Spānijā. Līdz ar to ļoti daudzi svētceļotāji uz turieni vēlējušies nokļūt, un tā radies Svētā Jēkaba ceļš (spāņu val. – Camino de Santiago).
Tā kā svētceļniekiem pieņemts, ka ceļš sākas no mājām, mūsdienās Svētā Jēkaba ceļš vai tā posmi atrodami visā Eiropā, tostarp arī Latvijā.
"Mēs, visi asociācijas brīvprātīgie, esam nogājuši daudzus ceļus Spānijā, Portugālē un dažādās citās zemēs, piemēram, Vācijā, lai mums būtu liela pieredze, veidojot šeit ceļu Latvijā. Lai mēs saprastu, kāds tas ir Lietuvā, Igaunijā, Polijā, mēs ejam katru gadu un daudzus dažādus ceļus," stāstīja Rone.
Lai nokļūtu no Latvijas līdz Santjago de Kompostelas katedrālei Spānijā, ar kājām jāmēro apmēram 4,5 tūkstoši kilometru. Protams, tādu cilvēku, kas to ir paveikuši, nav daudz, bet ir, atklāja Rone.
Galvenokārt gan "Camino Latvija" maršruts domāts nevis tāpēc, lai sasniegtu kādu galamērķi, bet gan piedzīvotu pašu iešanas procesu.
Latvijā viss maršruts ir marķēts dabā – ar dzeltenām bultām un gliemežvākiem, kas ir Santjago ceļa simbols. Tāpēc gājējam nav nepieciešamas nedz kartes, nedz navigācijas iekārtas, lai sasniegtu katra etapa galapunktu. Latvijā katra etapa sākuma un beigu punkts ir pie kādas baznīcas.
"Katrs etaps ir vidēji 25 kilometri, bet ir arī starpposmi. Var iet gan 12, gan 15 kilometrus, jo naktsmājas būs. Šīs naktsmājas tiek veidotas tā, lai tās būtu ekonomiskas. Lai cilvēki, kas iet garo pārgājienu, varētu robežās no 10 līdz 20 eiro atrast šīs vienkāršās naktsmājas," stāstīja Rone.
Viņa atzina, ka Svētā Jēkaba ceļš lielai daļai cilvēku nav tikai vienreizējs piedzīvojums, bet gan drīzāk dzīvesveids – kolīdz sāc šo ceļu iet, tā ej to visu dzīvi.
"Protams, ir daži cilvēki, kas vienreiz šo ceļu veic kādā dzīves krīzes brīdī, saņem atbildes uz sev svarīgiem dzīves jautājumiem un vairāk to nedara, bet man pazīstamie lielākoties visi to iesāk un turpina, un nevar no tā tikt vaļā," stāstīja Rone.
Turklāt šeit nav runa par sacensībām, ātrumu vai noieto kilometru skaitu, bet gan par to, vai gājējs pamanīs sev blakus esošos cilvēkus, vai spēs ieklausīties pats sevī. Galvenais ir iet ar atvērtu sirdi, bet katrs to dara citādāk.
"Spānijā, lai izņemtu svētceļnieka pasi, bieži vien ir jāaizpilda tādas anketas, kurās ir dažādi jautājumi, un tajās arī prasa to, kādi būs motīvi? Vai tā ir veselība, vai varbūt tu vēlies uz ceļa ar kādu iepazīties, vai tā ir izklaide un labi pavadīts laiks – mērķi ir visdažādākie. Protams, ir arī lūgšanu ceļi, kad cilvēks iet, reliģisku motīvu vadīts, bet ir dažādi," norādīja Rone.
