Radio vilks dabā

Kā saimniekot Gaujas Nacionājā parkā?

Zelta graudi

Latviešu dzejnieku - klasiķu zelta graudi mūzikā. Stāsta komponists Jānis Lūsēns.

Butes!

Laiks uz jūru pēc butēm! Ar ieteikumiem dalās makšķernieks Jānis Zariņš

Rudens ir laiks, ko daudzi makšķernieki gaida ar īpašu nepacietību, jo aktīvā copes sezona tad ir noslēgusies, bet toties var braukt uz jūru pēc butēm. Lai lomu no jūras izceltu, makšķernieki ierasti talkā ņem veselas makšķeres un pa kādai garnelei, Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" ieteikumos dalījās makšķernieks, biedrības "Ar makšķeri" vadītājs Jānis Zariņš.

Rudens makšķernieku dzīvēs ir bušu zvejas laiks. "Es visu vasaru gaidu rudeni, kad beidzot beigsies aktīvā vasaras cope un varēs vienkārši aizbraukt pie jūras, pasēdēt, atpūsties un kaut ko arī noķert ļoti vieglā veidā," atzina Zariņš. 

Bušu cope makšķerniekiem, kuri dzīvo Vidzemē vai Latgalē, ir lieliska iespēja un iemesls aizbraukt uz Kurzemi, uz jūras krastu. Butes noķert var no Kolkas līdz Ventspilij un tālāk no Ventspils līdz pat Lietuvai, stāstīja Zariņš. 

Zvejot jūrā butes ir īpaša pieredze, kas vienlaikus ir unikāla un skaista. It sevišķi, ja jūras krastā izdodas pabūt vienam vai tikai draugu lokā, kas gan ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāk.

"Bušu cope ar katru gadu kļūst arvien populārāka. Noslēpties no cilvēkiem būs grūti. Protams, ir vietas, kur nav cilvēku, bet fiziski tām netiec klāt.

Es šaubos, ka gribēsi visas savas somas un mantas stiept piecus kilometrus pa kāpām, pa mežu no tuvākā ceļa. Bet tādās vietās, kur var piebraukt ar mašīnu, ir daudz cilvēku un ar katru gadu kļūst arvien vairāk," stāstīja Zariņš.

Ne velti interese par butēm ir tik liela. Ja izdodas zvejā doties kādā darba dienā, kad makšķernieku pie jūras nav tik daudz, tas tiešām var būt ļoti labi pavadīts laiks ar gana lielu lomu.

Ierasti bušu zvejā makšķernieki dodas ar divām makšķerēm, kuras aprīkotas ar lielām spolēm un monofīlām auklām, norādīja Zariņš. 

"Daudzi izmanto arī ierastos copes rīkus – tādus kā fīderi, daži izvēlas arī karpu copēšanas inventāru, bet universālais standarta komplektiņš ir 420 centimetrus garš makšķerkāts ar testu līdz 200 gramiem, lai var tos lielos svinus iemest, lielāka izmēra spole, gatavā sistēmiņa par pāris eiro, sviniņš un viss. Ja tev ir divi tādi komplekti, tu esi gatavs," stāstīja Zariņš.

Nonākot jūras krastā, svarīgi makšķeres pietiekami labi nostiprināt. Tam ļoti ērti noderēs jebkurā saimniecības preču veikalā nopērkama pelēka kanalizācijas caurule, kuru ērti iespraust jūras smiltīs. 

Tāda mājās esot katram bušu copmanim, norādīja Zariņš, piebilstot, ka par labu ēsmu butēm lieliski kalpo garneles – arī tās pirms došanās uz jūru jāatceras kādā veikalā nopirkt.

"Jebkurā veikalā paņemam vārītas, netīrītas garneles, sasaldētas. Kamēr tu aizbrauc līdz jūrai, tās jau ir atkusušas. Tad tās notīrām, sagriežam trīs daļās, liekam uz āķa, un viss gatavs," ieteica Zariņš. 

Ar to iepirkumu saraksts un gatavošanās beidzas, un tālāk seko pati zveja. 

"Parasti visiem ir divi kāti pie jūras. Vienu iemet, cik vien vari tālu, cik ir spēka, bet otru iemet pie krasta. Jo bieži vien ir bijis tā, ka tumsā staigā seklumā gar krastu gumijniekos un nejauši uzkāp butei virsū. Jūti, ka reāli zeme kustas, jo ļoti bieži tās ir pie paša krasta – 10 metru attālumā," teica Zariņš. 

Tāpat viņš norādīja, ka, ja piekrastē nav pārāk daudz zvejnieku, pa to var nedaudz pastaigāt, lai atrastu labākās zvejas vietas. 

"Bute tāpat kā asarītis – bariņš kustas tad pa labi, tad pa kreisi. Vienu brīdi tu pamani kādu vietu – o, divas izvelc. Pēc tam ir klusums, jo viņas vienkārši kustas, teiksim, pa labi," stāstīja Zariņš. 

Nav noslēpums, ka zvejnieka lomu ietekmē arī daudz un dažādi ārējās vides apstākļi, laikapstākļi un vēja virzieni. Zariņš gan ieteica vēja dēļ vien copei ar roku neatmest. Līdz vēja stiprumam ar 10 metriem sekundē, sevišķi ja vējš pūš no mugurpuses, visam vajadzētu būt labi. 

"Vējš ietekmē ūdens straumes kustību jūrā, jā, bet ir bijis tā, ka pie visiem it kā sliktākajiem apstākļiem ir noķertas zivis. Un ir sanācis arī tā, ka tad, kad ūdens ir kā spogulis, mierīgs, tad ir vissliktāk. Tev pašam ir forši – tu vari pasēdēt, pasauļoties, ja ir silts laiks, bet man tad ir pašas švakākās copes bijušas," pieredzē dalījās Zariņš.

Viņš pats laika ziņas nelasa. Kad var aizbraukt līdz jūrai, tad arī brauc, un vēl ne reizi nav mājās atbraucis bez butēm. Vienlaikus Zariņš ieteica nedomāt tik ļoti par lomu, bet bušu zveju uzlūkot kā lielisku iespēju atpūsties pie jūras kopā ar ģimeni. Paņemt līdzi pārnēsājamo plītiņu, ģimeni un bērnus, uzvārīt kādu zupu un jauki pavadīt laiku dabā. Jāatceras gan, ka ugunskurus jūras piekrastē kurināt nedrīkst, norādīja Zariņš. 

Citi makšķernieku padomi

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti