Mārtiņš skaidroja, ka bērnībā mācījies runāt latviski, bet pēc tam ilgus gadus to nav darījis. Tagad viņš mēģina atgriezties pie savām saknēm un uzlabot latviešu valodas zināšanas un runu.
"Tasmānijā latviešu nav daudz. Ja mēs būtu Sidnejā, Melburnā, būtu daudz vieglāk sarunāties, jo tur ir visādas danču grupas, teātri un skolas. Bet mēs esam tāda mazāka grupa. Es tagad mēģinu kopā skatīties "Panorāmu" no rīta, redzēt ziņas un apzināt, kas notiek Latvijā, ne tikai mācīties valodu," stāstīja Mārtiņš.
Mārtiņš ir dzimis Austrālijā, uz kuru kara laikā emigrēja viņa ģimene. Viņš visu mūžu strādājis par ārstu un savā darbavietā sastapis savu sievu Elizabeti. Būdama austrāliete, Elizabete pēdējos gados sākusi apgūt latviešu valodu.
"Es izbaudu katru aspektu, mācoties latviešu valodu – vārdu krājumu, gramatiku. Tas tiešām ir interesanti. Esmu ļoti motivēta iemācīties latviešu valodu. Man tā šķiet ļoti muzikāla. Man patīk klausīties, kā latvieši runā latviski," stāstīja Elizabete.
"Katru dienu viņa vienu stundu ir pie grāmatas. Es nedrīkstu viņu aiztikt, kad viņa to dara. Viņai gramatika ir labāka nekā man. Dažreiz viņa man atgādina, Mārtiņ, pēc negatīva ir datīvs," skaidroja Mārtiņš.
Mārtiņš uzskata, ka sarežģītākā lieta valodā ir vārdu galotnes, saprast, kuram datīvs un kuram akuzatīvs. "Ja es gribu iepirkties, to var izdarīt. Bet izklausās nedaudz klibojoši. Gribētu vairāk uzlabot, lai runāju nedaudz elegantāk un pieklājīgāk," stāstīja Mārtiņš.
Latvijā šogad Mārtiņš un Elizabete izbaudījuši Dziesmu un deju svētkus un priecājās arī par Latvijas dabu. Mārtiņš stāstīja, ka, dzīvojot Austrālijā, viņam ir ļoti svarīgi uzturēt saikni ar latviešu kultūru un valodu.
"Austrālijā nav tāda īsta kultūra, tikai iedzimtajiem tā ir. Bet latviešiem ir ļoti dziļa un bagāta kultūra. Mazai tautai ir ļoti svarīgi to uzturēt un darīt to kopā. Būtu labi, ja es varētu tagad vairāk atgriezties uz Latviju un darīt personīgi vairāk, to uzturēt," skaidroja Mārtiņš.
