Pūra lāde

"Pūra lāde". 4. sērija. Žogs

Pūra lāde

"Pūra lāde". 3. sērija. Krāsa

"Pūra lāde". 2. sērija. Skaidu jumti

Amatnieks Latgalē māca likt skaidu jumtus pēc senām tradīcijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 4 mēnešiem.

Oskars Mežnieks ir dzimis rīdzinieks, kurš padevies Latgales vilinājumam. Aglonas pusē viņš nodarbojas ar skaidu jumtu darināšanu un šīs senās prasmes nodošanu citiem. Skaidu klājums ir lēta un videi draudzīga alternatīva tiem, kuri nevēlas dzīvot zem mūsdienu modernajiem jumtiem.

Mūžsenais strīds, kas bija pirmais - vista vai ola, uz mājām nav attiecināms. Nav jumta – nav mājas. Dažādus sintētiskus segumus, ķīmiskas krāsas, plastmasas plēves un citas naftas pārstrādes sekas jumta seguma izgatavošanai cilvēki lieto pavisam nesen. Tūkstošiem gadu savus namus cēla no materiāla, kas bija atrodams tuvāk dzīves vietai. Latvijas teritorijā vispieejamākais materiāls noteikti ir koks.

Smalku un detalizētu ieskatu seno jumtu konstrukciju niansēs un veidos var gūt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Šoreiz stāstām par vienkārši uzliekamu, 21. gadsimta cilvēkam konstruktīvi saprotamu un ekoloģisku jumta seguma veidu – par skaidu jumtiem.

Skaidu jumtu meistars Oskars Mežnieks

  • Apguvis muzikālā audzinātāja arodu.
  • Piecu bērnu tēvs.
  • Kopā ar sievu Ilzi savā saimniecībā izmēģina dažādas videi draudzīgas saimniekošanas metodes.
  • Skaidu jumtu meistars.
  • Pasniedz skaidu jumtu klāšanas meistarklases.
  • Ar amatniecību saistītos jautājumos ar Oskaru var sazināties caur viņa mājaslapu vai telefoniski, zvanot uz numuru 2629 7885.  
Daži zīmīgi tautas ticējumi:

Jumtu vajaga sist vecā mēnesī; ja sit jaunā, tad
skaidas saliecas un naglas lien laukā.
/A. Salmāns, Balvi. A. Lāce, Lubāna./

Vecā mēnesī jājumj jumti, tad skaidas žūdamas ne-
izmaina savu formu. Jaunā mēnesī pienaglotās skai-
das žūstot sašķobās, sagrozās un jumts izskatās kā
nobijies. /V. Miķelāns, Slate./

Jumti jājumj, ziemeļu vējam pūšot, lai neperinātos
žurkas. /F. Rozenbacha, Nīgranda./

Skaidu jumti Latvijā ienāca 19.gs. beigās. Tas bija saistīts, ar to, ka salmus vairs nevarēja izmantot, jo kad tie bija gājuši caur kuļmašīnām, tad kļuva nederīgi jumšanai. Skaidas bija pieejams, viegli izgatavojamas vai iegādājamas. Lielākais skaidu jumtu uzplaukums ir 20.gs. 20. gadu agrārā reforma, kad desmitiem tūkstošu mājsaimniecībām bija nepieciešami jumti un skaidas bija vispieejamākais un lētākais materiāls.

Ja neslinkosiet un jumta klāšanas un labošanas māku apgūsiet pats, arī šodien skaidu jumts maksās lētāk par jebkuru citu klājumu. Tas turēsies vismaz trīsdesmit gadus un ziemā spēs izturēt pusotru metru biezu sniega kārtu.

Par skaidu jumtu klāšanu viss sīki un smalki ir aprakstīts jau tālajā 1933. gadā, kad Latvijā iznāk Būvdarbu tehniskie noteikumi.

Video (2 min. 53 sek.): Lubu jumta tapšanas pēc sentēvu tradīcijām Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Nepieciešamie instrumenti un materiāli

Jumiķa cirvis. Noteikti būs nepieciešams īpašais jumiķa cirvis, vienkāršoti skaidrojot – no vienas puses cirvītis, no otras āmurs. Oskars to sauc par hačetu, bet mēs īpaši nepētījām šī angļu izcelsmes nosaukuma dziļākās saknes. Iesācējs noteikti var iztikt ar āmuru un nazi skaidu malu apgriešanai.

Somiņa naglām. Otra lieta ir viegli atverama un aizverama somiņa naglām, tāda, lai netraucē strādāt un lai naglas nebirst ārā.

Mērlente. Trešā lieta ir mērlente, bet lai nebūtu uz jumta jāņem lieki priekšmeti – nepieciešamos attālumus var atzīmēt uz cirvja kāta. Un vēl noteikti svarīgs ir ērts apģērbs, apavi ilgai tupēšanai un saules brilles, lai gaišās skaidas saulē neapžilbina acis.

Video (1 min. 36 sek.): Skaidu jumtu meistars stāsta par nepieciešamajiem instrumentiem.

 

Skaidas. Tās tiek izgatavotas no apses koka. Skaidām vispiemērotākais ir aptuveni 30 gadus vecs koks. Kurzemē skaidu izgatavošanai mēdz izmantot arī priedi un egli.

Lai izgatavotu skaidas, var iet divus ceļus – būvēt savu ēveli vai meklēt kādu no Latvijas meistariem, kuram jau ir šāda ēvele, un iegādāties jau gatavas skaidas.

Skaida, lai tā kalpotu ilgi, ir 70 centimetrus gara, apmēram 7,5 centimetrus plata un noteikti 8,5 milimetrus bieza.

Video (2 min. 3 sek.): Skaidu plēšana.

 

Universālas formulas, ar kuru aprēķināt nepieciešamo skaidu daudzumu uz kvadrātmetru, īsti nav. Piemēram, 1933. gada Latvijas valsts Būvdarbu tehniskajos noteikumos, ka dzīvojamajai mājai, kurai liek visblīvāko jumtu, ir vajadzīgas 75 skaidas uz kvadrātmetru. Taču precīzs skaits atkarīgs no izvēlētā seguma veida, konkrētā jumta, kā arī meistara.  Oskars, mācot jumtu likt citiem, vispirms iesaka izlikt skaidas metra garumā, izrēķināt, cik daudz ietilpst metrā, un no tā izsecināt, cik vajadzīgas kvadrātmetram. Taču, iegādājoties skaidas, vienmēr vēlams tās pirkt ar uzviju – ja paliks pāri, stāvēs rezervei brīdim, kad būs nepieciešams jumtu labot.

Tapšanas process:

  • Vispirms tiek būvēta jumta konstrukcija, bet par to citreiz – šis stāsts ir par skaidu klāšanu. Taču, būvējot jumta konstrukciju, jāņem vērā, ka gludie jumstiņi (skaidas) jāsedz virs trīs latām. Ja atbalstīsiet uz divām latām, jumstiņa ārgalam nopūstot, iekšgals ieslīgs un radīs jumtā caurumu.
  • Skaidas klāj ar “spalvu” uz leju, lai veidojas notece.
  • Skaidas sedz divām vai trim kārtām tā, lai dubultā ieseguma augšējā kārta apsegtu apakšējo vismaz ½ no garuma, mērot no naglas līdz naglai, bet trīskārtējā iesegumā – 2/3 no apakšējās skaidas garuma.
  • Divkārtu segums būs piemērots saimniecības ēkām, bet ja vēlaties ilgmūžīgu un izturīgu jumtu mājai – jāizvēlas trīs kārtu segums.
  • Lielākoties tiek izmantoti divi jumta ieklāšanas veidi – viena virziena vai dažādu virzienu segumi.
  • Ja vēlaties viena virziena segumu, katrā kārtā vienas skaidas mala apklāj otras blakus esošās skaidas malu, pie kam virskārtas skaidu lejas gali blīvi guļ uz apakšējās kārtas skaidu augšgaliem. Katra rinda jājumj no viena un tā paša jumta gala un visas skaidas nogulstas vienā virzienā. Šis iesegums dod blīvu, bet ne visai izturīgu jumta segumu.
  • Ja vēlaties izteiksmīgo dažādu virzienu iesegumu, jārīkojas šādi: katrā kārtā vienas skaidas mala apsedz otras blakus esošās skaidas malu. Katra nākamā rinda jājum no otra gala. Skaidas nogulstas blakus rindās pretējos virzienos.
  • Skaidu jumtu dabas spēku untumu dēļ ieteicams likt rudenī. Mūsu senči dabu pazina labāk un zināja, ka rudenī ieklātam jumtam līdz salam neko nespēs nodarīt pēc augu sulām kāri kukaiņi vai pārāk karsti saules stari. Līdz ziemai mājai bija jābūt apjumtai. Ne velti apjumības tika svinētas rudenī.
  • Pirms klāšanas skaidām nav jālieto impregnējoša ķīmija. Daba par visu jau ir parūpējusies, bet lietotā ķīmija pēc pirmajiem lietiem lēnām izskalosies.
  • Ja savai ēkai izvēlēsieties likt skaidu jumtu, jums jābūt gatavam apgūt šī jumta būves un labošanas māku.

Video (3 min. 16 sek.): Jumta konstrukcija. 

Var jau būt, ka pirmais skaidu jumts jāliek uz kādas nelielas būves – suņu būdas vai šķūnīša, bet var arī doties amatu mācīties klātienē pie kāda meistara. Ja apgūsiet šo amatu, jums vienmēr būs iespēja savai mājai uzlikt lētu, ekoloģisku un izturīgu jumtu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti