Kas ir vimba, un kur tā dzīvo?* Vimba ir neliela zivs, kuras garums var sasniegt 60 centimetrus, bet svars – ap četriem kilogramiem, tomēr pārsvarā tās ir mazākas, un Latvijā vimbu garums parasti tomēr nepārsniedz 50 centimetrus. Vimbas dzīvo tikai saldūdenī, tomēr lielākā daļa mājo viegli sāļajos ūdeņos un saldūdenī tikai nārsto.
Pie mums vimba sastopama atklātās jūras un arī Rīgas līča piekrastēs, kā arī upēs un pietekās, kas tieši ietek jūrā. Vimbai ir novērota līdz 865 km tāla migrācija ar pārvietošanās ātrumu 25 km diennaktī. Makšķernieki pie vimbām uz saviem izmestajiem āķiem tiek galvenokārt pavasarī, kaut gan arī pārējos gadalaikos var noķert pa vimbai. Šīs zivis jau vairākus gadu desmitus tiek arī mākslīgi pavairotas.
Kā tikt pie vimbas
Kā tik pie kādas vimbas, ja tāda vēlme radusies? Vimbas var makšķerēt gan ar pludiņu, gan ar gruntsmakšķeri, bet interesantāks esot tieši pirmais variants. Jāsagatavo piecus metrus garš makšķerkāts, jo ar īsāku darboties būs pagrūti; jāpieliek pludiņš, kura svaram arī ir nozīme – bieži tiek izmantots tieši astoņus gramus smags pludiņš.
Nozīme ir arī āķa krāsai, ko nosaka tas, vai makšķerēšana notiek agrākā vai vēlākā pavasarī.
Proti, agrākā pavasarī ūdens ir duļķaināks un tumšāks, tādēļ āķi labāk izvēlēties ar sarkanu uzmavu, kas izcelsies un zivīm būs vieglāk pamanāma. Bet vēlā pavasarī, kad ūdens jau ir skaidrs un tajā sākušas veidoties dažādas zivīm interesantas un pievilcīgas barības vielas, āķis peldētājām būs pievilcīgāks, ja uzmava ir gaiši vai tumši zaļa, jo tad tas varētu tikt noturēts par kaut ko gardu.
Nākamais jautājums – ko likt uz āķa? Lai pievilinātu vimbas, uz āķa sprauž odu kāpurus. Kad zivs pieķērusies, lēnām un nesteidzoties tā jāvelk krastā, neraujot makšķeri ārā no ūdens. Svarīga sadaļa ir arī iebarošana, kas notiek pirms un arī pašā makšķerēšanas laikā. Upē iemet barību, ko saveļ nelielās pikās. Šāda barība gatavā veidā pieejama specializētajos makšķerēšanas veikalos un arī citās vietās, kur iespējams iegādāties makšķerēšanas piederumus.
Ar makšķerkātu kopš bērnības
Guntis atzina, ka rūdītam makšķerniekam cope ir dzīves nepieciešamība – ja dažas dienas nav stāvēts krastā ar makšķeri, rodas sajūta, ka pietrūkst kaut kā būtiska.
“Ja darbs traucē copi, tad ir jāmaina darbs,” tāds ir Gunta moto, un to viņš arī dzīvē ir īstenojis. Guntis savu pirmo zivi, kura starp citu, bijusi tieši vimba, noķēris piecu gadu vecumā, un kopš tā laika sevi sauc par kaislīgu makšķernieku, kurš savas “karjeras” laikā izcīnījis arī dažādas godalgas pasaules mēroga makšķerēšanas sacensībās. Guntis ir gatavs dalīties svarīgā informācijā par vimbām, lai ikviens jaunais makšķernieks saprastu, ar ko viņam darīšana.
Interesanti fakti par vimbām un to ķeršanu
- Pie mums sastopams tikai viens vimbas veids. Dzirdēts arī apzīmējums “meža vimba”, kas patiesībā ir pavisam cita zivs – salate. Vimbai līdzīgs ir plaudis, ar to vimba pat kādreiz tikusi klasificēta vienā ģintī. Abām sugām ir gara tā saucamā anālā spura, bet plaudis ir plakanāks un mugura tam ir augstāk izcelta. Toties salatei mute ir liela un apakšžoklis izlien uz priekšu. Purna daļa vimbai ir līdzīga ar sīgu, bet vimbai nav tauku spuras, kas savukārt ir sīgai.
- Vimbas ir asakainas, un, ja tās neprot pagatavot un pienācīgi apstrādāt, var būt liela vilšanās. Taču, ja zivs labi sagatavota, tad tā ir ļoti garda un izmantojama dažādos veidos. Vimbu var lietot kā lasi – jēlu ar sāli, pipariem un sīpoliem, var cept un arī marinēt līdzīgi kā siļķi. Guntis labprāt gatavo vimbu tartaru – galvenais zivi kārtīgi izfilēt, samalt vai izkasīt – metodes ir dažādas –, lai tajā vairs nebūtu asaku.
Maizītes ar vimbas tartatuFoto: "2 āķi lomā" - Vimba ir jūras zivs, tāpēc tai piemīt jūras zivij raksturīgās garšas īpašības. Upē tā ienāk tikai pavasarī uz nārstu un tad iet atpakaļ uz jūru. Guntis vimbu dēvē par “kungu ēdienu”.
- Vimbas drīkst ķert visu gadu. Tās lēnām sāk nākt iekšā upēs jau augustā un tā – visas ziemas garumā, bet pavasarī sākas nārstošana. Nārsta kulmināciju vimbas parasti sasniedz aprīlī. Licencētā upē katrs makšķerētājs dienā drīkst sev paturēt septiņas vimbas, kas ir ne īsākas par 30 centimetriem.
- Lai gan tiek uzskatīts, ka vislabākā makšķerēšana notiek tieši rīta agrumā, zivis var ķert visu dienu. Tiesa, tas vairāk attiecas uz gada siltākajiem mēnešiem. Tumsā zivis ķeras sliktāk un sliktāk arī barojas.
- Makšķernieku noteikums – ja āķis trāpījis kur citur, nevis zivs mutē, tā būtu jālaiž atpakaļ upē. Bet tas, protams, paliek uz katra paša sirdsapziņas.
- Zivju barību piebarošanai iespējams iegādāties makšķernieku veikalos vai citās vietās, kur pieejami makšķerēšanas piederumi. Kilogramu barības sajauc ar trim kilogramiem melnzemes, īpašai vimbu pievielināšanai garšai var pievienot arī anīsu, vanilīnu vai šokolādi. Ja upe straujāka, tad pievieno mālu kā saistvielu, lai, barību saveļot pikās, tā tik ātri neizšķīst ūdenī.
Lai uzzinātu citus zivju ķeršanā noderīgus trikus, kā arī iepazītu dažādas zivju sugas un to īpatnības, skatieties raidījumu “2 āķi lomā” kanālā LTV 7 katru ceturtdienu pulksten 22.00, kā arī ierakstā Replay.lv – jebkurā laikā!
* Vairāk par vimbām raidījumam "2 āķi lomā" palīdzēja uzzināt zinātniskā institūta "BIOR" pētnieki Jānis Bajinskis, Kaspars Abersons un Ivars Putnis.
