Disciplīna un tiešums, kas vērojams viņas darbā, ir fasāde, aiz kuras slēpjas trausla, emocionāla un mīlestības pilna pasaule pret savu profesiju un tās turpinātājiem. Indrai nepastāv jēdziens "brīvais laiks" – vienmēr ir, ko darīt!
Arī dzīvi ārpus skolas viņa turpina veltīt skolai, lai audzēkņi justos iedvesmoti un skaisti. Līdzīgi kā ar vidi, ko Indra rada ap sevi ikdienā. Tikmēr dārzā tiek sagādātas gardas veltes sev, ģimenei un kolēģiem, balstoties Indras mammas un vecmammas labākajās tradīcijās.
Žaklīne Zābere-Gāga par filmu ciklu “Skolotāji”:
Cikls tapis sabiedrībai sarežģītā laikā, kurā jo sevišķi novērtējam mediķus un nu jau kareivjus, bet esam piemirsuši, ka skolotāji ir mūsu pamata licēji. Filmas tapušas kā veltījums visiem Latvijas skolotājiem, atgādinot, ka skolotāji vispirms ir cilvēki – ar savām interesēm, vaļaspriekiem un dzīves ritmu. Ar to gribu teikt – zināšanas, prasmes un pieredze sniedz harmoniju, ko ieliekam savos darbos. Jo harmoniskāki skolotāji, jo cilvēcīgāka sabiedrība veidosies. Tāpēc ļausim skolotājiem būt entuziastiem savā profesijā, un mums visiem klāsies labāk!
Indra vienmēr gribējusi dejot, "arī tad, kad tēvs mani dancināja, turot uz rokām, arī tad, kad rīkoju mājas koncertus, atverot priekškara vietā durvju portjeras un saņemot pirmos aplausus pēc nodejotā "Mirstošā "baloža"", arī tad, kad ar vienu acs kaktiņu skatījos baletfilmu ar Gaļinu Ulanovu, kaut arī stingri bija noteikts gulēt… Arī aizvest mani uz baletskolu izlūdzos mammai pati, lai arī, ieraugot pie baleta zāles durvīm lejkannas, abas nospriedām, ka ar tām aplej mazās balerīnas, kad uznāk ģībonis no dejošanas".
""Esmu tevī vīlusies", šie manas pirmās skolotājas Tamāras Vītiņas teiktie vārdi gluži kā brīnumzālītes palīdzēja pirmklasniecei Indrai jau otrajā ceturksnī izlabot atzīmi no toreizējā 3 ar plusu uz 5 ar mīnusu un palīdzēja noturēties uz šīs latiņas līdz pat skolas beigšanai," atceras Indra.
"Teātris! Brīnumu pasaule, iestudējumi, mēģinājumi, viesizrādes, personības… Mana Lienīte no "Sprīdīša", Erots no "Pāna un Sīringas", Taņečka no "Doktora Aikāsāp" u.c. "Viņa būs laba skolotāja…", un atkal Vītiņas teiktie vārdi kalpo kā ceļa rādītājs tālākajam manas dzīves posmam. Starptautiskie konkursi un manas zvaigznītes – Viktorija Jansone, Linda Siliņa, Sabīne Guravska, Jūlija Brauere, Annija Kopštāle. Turpinot mācīt dejot savām audzēknēm Rīgas Baleta skolā, apzinos vēl skaidrāk, ka dejot var tikai tad, ja ļoti mīl baletu. Tā nav profesija tāpat. Tas ir nežēlīgs darbs ar ļoti lielām prasībām pret sevi," stāsta Indra.
"Droši vien pasaulē katram cilvēkam ir savs vaļasprieks. Mans vaļasprieks un pozitīvo emociju avots ir rūpes par ģimeni un māju, kam cenšos veltīt savu sirds siltumu un spēkus, veidojot ap sevi gaumīgu un estētisku vidi, lai prieks būtu gan dvēselei, gan acīm," atklāj Indra.
"Turpinu izkopt prasmi sadzirdēt puķu un augu vajadzības manas mammas veidotajā dārzā, tā pretī saņemot enerģiju savam sirdsmieram. Pārfrāzējot Mirdzas Ķempes vārdus, gribas sacīt: "Savu pateicību čukstu rozēm, viņu stiprajai, labajai elpai – tā dziedē prātu."
Manai sirdslietai – dejošanai – laika gaitā ir pievienojies vēl viens vaļasprieks: baleta kostīmu šūšana. Vienmēr esmu ticējusi, ka baletā ir tik daudz skaistu un neatkārtojamu mirkļu, ka tos ir vērts apturēt un parādīt arī citiem. Tāpat kā klasiskais, romantiskais balets ieved skatītāju fantāziju pasaulē, kad uz dažām stundām var aizmirst par realitāti, tā arī, veidojot baleta tērpu, es izbaudu radīšanas procesu. Un kas gan ir trauslums, skaistums un grācija bez sapņu tērpa? Un te nu diegs ar adatu ir galvenie rīki, kas var palīdzēt manām audzēknēm, gluži kā Pelnrušķītēm, uzburt pasaku no zelta putekļiem, paslēpjot sviedrus, sāpes un "melno" darbu," stāsta Indra.
"Esmu gandarīta, ja šis vaļasprieks uzlabo pašsajūtu, dodot prieku un aizrautību ikdienā, ja caur šo darbošanos varu uzrunāt arī citus.
Pats no sevis jau nekas nerodas. Apzinos, ka esmu pārmantojusi savas prasmes – šūšanas, rokdarbu, zemes darbu un daudzas citas ikdienas prasmes no vecmāmiņas un mammas. Tomēr galvenā no visām ir prasme mīlēt jebkuru darbu, it visā saskatot skaisto, ieliekot tajā daļiņu sevis," saka Indra.
Dokumentālo īsfilmu cikls "Skolotāji" tapis kā veltījums visiem Latvijas skolotājiem, atgādinot, ka viņi ir mūsu izglītības un kultūras vērtību pamatlicēji. Bet skolotāji vispirms ir arī cilvēki – katrs ar savām interesēm, vaļaspriekiem un dzīves ritmu.
