ĪSUMĀ:
Māksliniece Inese Īris Liepiņa
- Inese Īris Liepiņa dzimusi Čikāgā. Vecāki iedeva vārdu Inese Īris, bez "a" jo nolēma, ka tā skan skaistāk.
- Ineses vectēvs ir no Piebalgas, Nēķenos strādājis par skolotāju.
- Studējusi mākslu „The School of the Art Institute of Chicago”. Vēlāk dzīvojusi Sanfrancisko, strādājusi par modes dizaineri un audumu dizaineri.
- Jau 80. gados sāka adīt ar adāmmašīnu un pārdot adījumus.
- 2005. gadā pārcēlusies uz dzīvi Latvijā.
- Šobrīd dzīvo Piebalgā, Dzirkstiņos.
- Uz Dzirkstiņiem brauc adītājas no ārzemēm un Latvijas mācīties, kā saredzēt un atdarināt dabas krāsas.
- Ar amatniecību saistītos jautājumos ar Inesi var sazināties "Facebook" caur viņas privāto vai mākslinieces kontu.
Rasa, rasa, migla, migla,
Tā man žēl padarīja:
Tā noēda mēļu dārzu,
Nava skaistu dzīpariņu.
Eita, meitas, madarās,
Nu zied elkšņa pupuriņi,
Gan jūs pašas redzēsiet,
Jums būs skaisti dzīpariņi.
Meitu dēļ dzeltas auga,
Meitu dēļ madariņas,
Meitu dēļ jauni puiši
Seglo savus kumeliņus.
Latvijas teritorijā arheologu atrasto seno tērpu krāsas nosaka, izmantojot pavisam mazus, laika un zemes saēstus auduma paraugus, un pēc šiem paraugiem zinātnieki cenšas rekonstruēt krāšņos arheoloģiskos, apmēram 8.-12.gadsimta, svētku tērpus. Pati populārākā krāsa šajos tērpos ir mēļā, ko šodienas valodā saucam par tumši zilu. Vēl ir saskatīta brūnā, sarkanā un dzeltenā. Nav ziņu, ka senajos tērpos būtu izmantotas vēl citas krāsas. Šobrīd ir ļoti grūti pateikt kāpēc tā, vai tāda tālajos gadu simtos bijusi tradīcija, vai tie bijuši kādi ticējumi vai “mode”.
Vēlākos gadu simtos ir bijis pelēko un balto tērpu laiks, iemesls varētu būt balto aitu trūkums, tumšo aitiņu vilnu nevarēja skaisti nokrāsot, bet baltās aitiņas piederēja iekarotāju kungu kārtai. Krāsainie novadu tērpi, kuros jau rotājas teju visas krāsas, parādās 18. un 19. gadsimtā, kad brūno, zilo un pelēko brunču krāsu nomaina dažādas strīpas vai pat rūtis, bet tradicionāli zilā villaine (kura gan atsevišķos novados sastopama vēl 20. gs. sākumā) kļūst balta, krāsaina vai rakstaina.
Interesants ir stāsts par zaļo krāsu. Te vietā teiciens – zinātnieki strīdas. Arheoloģiskajos atradumos tērpos zaļā krāsa nav sastopama, lai arī to ir salīdzinoši viegli iegūt ar dabas krāsvielām. Tērpu pētniece Ieva Pīgozne izsaka pieļāvumu, ka zaļā krāsa senajos tērpos nav sastopama tieši aizspriedumu dēļ – par to liecina teicieni par zaļiem raganu vēmekļiem, par zaļo pūķi, par velnu. Vēl šodien mēs šos jēdzienus lietojam, māņticība arī šajos laikos nav sveša.
Teorijas par krāsām, par to ietekmi uz cilvēka uztveri un sajūtām ir sacerētas daudz. Cik tajās taisnības, lai spriež katrs pats. Noteikti ir zināms, ka daba savas krāsas ir saskaņojusi tā, ka, izvēloties šos salikumus, kļūdīties nevar. Man vistuvākā ir sajūta, kuru uzbur Imants Ziedonis krāsainajās pasakās, kur melns ir tik melns, ka nekā nevar redzēt, un saule kā olas dzeltenums mirdz pāri pasaulei. Tieši tāpēc dodamies uz Piebalgu pie mākslinieces Ineses Iris Liepiņas, kura savos adījumos iebur dabas nebeidzamās krāsu spēles, izmantojot mūsdienu instrumentus – fotoaparātu un datoru.
Kā ieraudzīt un nolasīt krāsas dabā
- Dodamies pārgājienā dabā. Protams, krāsas ir arī pilsētā, bet šie salikumi jau būs cilvēka roku veidoti un ne vienmēr ir saskanīgi un skaisti.
- Dabā krāsa ir visos gadalaikos.
Video (2 min. 12 sek.): Krāsu pamanīšana un notveršana fotokamerā.
- Krāsu varam vērot skaistos ainavu skatos, saullēkta un saulrieta laikā. Krēslas stundā būs skaisti zilgani toņi. Rudens komentārus neprasa. Burvīgas krāsu spēles var saskatīt ziedos, uz koku stumbriem. Ziemā vienmēr būs krāsas detaļās, kā arī daba veido interesantas pelēko toņu kombinācijas.
- Izvēlieties laukumu, kuru vēlaties fotografēt.
- Fotografējam.
- Atgriežoties mājās, bildes atveram datora ekrānā. Atlasām tikai labākās bildes. Internetā pieejamas daudzas bezmaksas programmas, kuras atļauj atvērt bildes un ar kādu rīku nolasīt krāsu no maza laukuma.
Video (1 min. 49 sek.): Bilžu aplūkošana un atlase datorā.
- Veidojam jaunu bildi, kurā vienā daļā redzams nofotografētais attēls, bet blakus atsevišķos laukumiņos izvēlētās krāsas. Vērojam rezultātu un skatāmies, vai iegūtā krāsu kombinācija patīk. No vienas fotogrāfijas var izveidot neskaitāmas kombinācijas, tāpēc paļaujamies uz savu intuīciju un sajūtām. ( Foto: 25.,26.,27.,28.,29.,30.,31.,32.,33)
- Kad esam panākuši tīkamu rezultātu, bildi izdrukā vai pievieno telefona bilžu pārlūkam.
- Ar iegūto attēlu dodamies pie sava dziju krājuma (daudzām adītājām mājās tāds ir) vai uz veikalu, kur ir pieejama liela dziju izvēle. Vieglāk spēlēties ar krāsām būs tām adītājām, kuras savus dziju krājumus glabā sadalītus atbilstoši krāsām un toņiem.
- Jāpiemeklē dzijas, kuru tonis ir maksimāli tuvs iegūtajām krāsām.
Video (2 min. 13 sek.) Piemērotas dzijas piemeklēšana dabas krāsu atdarināšanai.
- Tālāk brīva vieta fantāzijai, kā dzijas savienot adījumā vai kādā citā tehnikā. Var veidot svītras, rakstus, laukumus, visu, ko sirds vēlas. Vienīgais ieteikums – vērojam savu darbiņu un, pieliekot nākamo pavedienu, skatāmies, kāds krāsu ritms veidojas.
- Ja datorprasmes ir svešākas, ir iespēja neveidot attēlu datorā. Ja noskatītās krāsas ir uz kāda neliela zariņa, zieda, akmentiņa vai uz kādas citas dabas detaļas, ņemam to līdzi uz mājām. Ņemam baltu papīra lapiņu, izveidojam pavisam nelielu caurumiņu, lapiņu liekam cieši klāt izvēlētajam priekšmetam un izveidotajā caurumiņā varēsim labi saskatīt atsevišķu krāsu, lapiņu pārbīdot ieraudzīsim citu krāsu. Ja dzija jāizvēlas veikalā, priekšmets un lapiņa būs jāņem līdzi.
Video (52 sek.): Krāsu saskatīšana bez datora - ar baltas lapiņas palīdzību.
- Prasmi saskatīt krāsas var uztrenēt, un tā pārvēršas par interesantu un azartisku nodarbi.
- Šo paņēmienu var lietot, arī kombinējot apģērbu, iekārtojot mājas interjeru vai darot citas lietas, kur svarīga krāsu saskaņa vai pietrūkušas idejas krāsu kombinācijām.
Video (1 min. 26 sek.): Dabas toņi iedzīvojušies adījumos.
Materiāls LSM.lv pirmo publicēts 2020. gada 22. maijā.
