Klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne akcentēja, ka izdegšanu vairāk attiecinām uz pieaugušajiem profesionālajā kontekstā – darbs, pienākumi, daudz uzdevumu, ar kuriem nespēj tikt gala.
Izdegšana ir psihoemocionāls stāvoklis, izmisums, kad nespēj tikt galā ar ikdienas darbiem, izjūt trauksmi un diskomfortu. Runājot par izdegšanu bērnu, pusaudžu vecumā, ir jārunā par skolu, mācībām, prasībām, kā jaunietis spēj tikt galā ar skolas lietām.
Izdegšana vai hroniskais noguruma sindroms ir vairāku simptomu kopums, tā var būt arī iedzimtība, kas pie kādiem apstākļiem izpaužas, uzsvēra pamatskolas "Rīdze" medmāsa, sertificēta ārsta palīdze Iveta Ivančika.
Skolas vecuma bērni arī pirmajā un otrajā klasē ir pārguruši. Bērns netiek galā ar skolas un ģimenes loka uzliktiem pienākumiem ilgākā laika posmā.
Par izdegšanu liecina nogurdināmība, nespēja veikt savas ikdienas funkcijas, apātija (bērniem tā izpaužas citādi nekā pieaugušajiem, bērni kļūst aizkaitināti un nikni). Būtiskas ir problēmas saistībā ar miegu, bērns ir ļoti miegains, guļ ilgi, kā arī novērojamas problēmas ar ēšanu. Jauniešiem raksturīgas ir pašvērtējuma problēmas, kas izpaužas tā, ka jaunietis vairs negrib darīt to, ko labprāt darījis iepriekš, pauda Krišjāne.
Vecākiem jāvēro, cik lielā mērā jaunietis ir gatavs komunicēt ar pusaudžiem, tas jaunieša vecumā ir svarīgi, ja tas izpaliek, jāskatās, kādi ir iemesli.
Mācīties ir bērna primārais pienākums, pēc tam ir ārpusskolas aktivitātes un pulciņi. Ja bērnam ir pārāk liela aizņemtība, bieži sakām, ka mācības ir grūtas, skaidroja Ivančika, iesakot izvērtēt ārpusskolas aktivitāšu daudzumu.
Krišjānes pieredze rāda, ka ikdienā no bērniem un ģimenēm dzird, ka skolā prasības ir augstas ar akcentu uz reitingiem un salīdzināšanu, nav vairs svarīgas zināšanas. To dara pieaugušie – skola un vecāki, tas uzliek milzīgu emocionālu slogu bērnam.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste, pediatre Alla Silova pauda, ka pediatrijā nogurumu vērtē bažīgi, jo bērni kopumā ir dzīvespriecīgi un aktīvi, jāskatās citi simptomi, piemēram, svīšana naktīs, svara zudums, kas var liecināt par kādu nopietnu slimību. Nogurumam par pamatu var būt saslimšana. Ja citus simptomus izslēdz, sākotnēji jāsaprot, vai ir kādi simptomi par mikroelementu vai vitamīnu deficītu. Biežāk lielāku nogurumu var izraisīt zemāks dzelzs līmenis, D, B grupas vitamīnu, magnija deficīts. Jāsaprot bērna režīms, vai gulēts pietiekami, vai ir svaigs gaiss, vai ir sabalansēts uzturs.