Māra Uzuliņa: Jums vispār gribas iet uz skolu?
Marta: Nūu…
Vilma: Nē.
Marta: Nu labi, man arī negribas. Man ļoti patīk bērnudārzā.
Kas bija visforšākais bērnudārzā?
Marta: Tas, ka tur varēja iet ārā un spēlēties, bet skolā tā nevarēs.
Vilma: Skolā, man šķiet, ka arī varēs.
Marta: Jā, bet tikai pārtraukumos. Kad mācās, tad gan nē. Jo mums, piemēram, bērnudārzā vajag īsāk mācīties.
Vilma: Es negribu tāpēc, ka būs mazāk laika spēlēties. Un tas, ka es nevienu tur nepazīstu, un vēl ir tāda problēma, ka man nav ne brāļu, ne māsu, un varbūt, ja mēs ietu vienā skolā, man jau būtu, ar ko pazīties. Bet man nav.
Marta: Jā, bet es biju tādā tā kā… Iepazīšanās. Un es tur iepazinos ar visiem, kas manā klasē, un es tur ar vienu jau varēju sadraudzēties, bet es vēl nezinu, kā tur…
Marta: Mana draudzene ies mana bērnudārza skolā, jo mums bērnudārzā arī ir skola.
Kā tu jūties par to, ka tava draudzene ies citā skolā?
Marta: Mmm… Neslikti, jo, kad man būs ap septiņiem, ap astoņiem, tad jau es varēšu iet viena pati pie manas draudzenes, jo viņai skola būs pie lielā laukumiņa.
Vilma: Bet man ir jāsaka viena lieta. Es it kā varētu iet viena, tagad man ir septiņi gadi, bet man ir bail.
Marta: Nē, man nebūtu. Es visu laiku sapņoju iet viena pati pa ielu.
Vilma: Es arī tā sapņoju, bet man nepatīk palikt vienai mājās.
Kā jums liekas, ko skolā dara direktors?
Marta: Es zinu, ka viņš paraksta dokumentus. Un arī, ja nu mammai un tētim kaut ko vajag pateikt, kā piemēram, ka viņi šķiras, lai neuztraucas, ka vairs nav tēta un ka viņš dažreiz ir bēdīgs, un lai mamma un tētis tad pasaka, ka bērns nebūs vai būs... Un vajag arī direktores numuru, jo, ja nu vecāki ir saslimuši un bērni ir saslimuši, lai nevajadzētu iet.
Vilma: Es domāju, ka direktore paraksta dokumentus, vai ir vajadzīgi skolai remonti un kādi ir vajadzīgi. Un varbūt viņa arī pasaka vecākiem, ja kaut kas ar bērnu ir noticis vai viņš ir kaut ko pateicis.
Marta: Vēl direktorei… Nu, ja ir direktore vai direktors, lai zina, ka… Lai [bērns] pasaka, ka viens bērns iegrieza viņam vai kaut ko sliktu izdarīja, lai pasaka direktoram, tad direktors varēs aizrakstīt viņa mammai.
Ja jūs varētu būt skolā direktores, kā jūs organizētu 1. septembri?
Marta:
Es to noorganizētu ar ballīti, kur dzied "Ballējam, neguļam!", un tiešām mēs ballētos visu nakti.
Visu nakti?
Marta: Nu, labi. Ne jau visu nakti. Nu līdz…
Vilma: Vieniem?
Marta: Nu, nē! Līdz divpadsmitiem naktī. Es vēl taisītu dažādas dāvanas. Es pat teiktu, lai tie, kuri ies projām no tās skolas, lai viņi uztaisa pirmklasniekiem putniņus, piemēram, ar spārniem izplestiem vai bez. Paši var izdomāt.
Vilma: Ja man vajadzētu, es taisītu suņu izstādi un suņu ballīti! Tur būtu konfe-k-tī, skaļa mūzika, suņus varētu glaudīt un kasīt, un tur būtu ļoti liela dejošana, un tur varētu dabūt limonādi. Arī visiem būtu dāvanas. Lai tie, kas ies prom no bērnudārza un varbūt kāds draugs vairs nebūs, arī neskumst, lai zina, ka skolā ir jauki.
Kā jums šķiet, kāda ir Latvijas izglītības sistēma?
Vilma: Pa vidu! Jo es esmu bijusi skolās, kas ir man pie mājas, un tur ir diezgan traki.
Marta: Man pie mājas ir bijis mans bērnudārzs, tieši mans, tieši pie mājas…
Laba infrastruktūra?
Marta: Nu ja. Un man baigi patika, ka… Tad, kad es kavēju, es ātri tur nokļūstu, nevis tā, ka es eju kaut kādu stundu vai divas.
Ko jūs varētu ieteikt Izglītības ministrijai? Kādas izmaiņas veikt sistēmā?
Vilma: Es domāju, ka vajadzētu mācīt bērniem atkritumu šķirošanu un zināšanas par dabu.
Marta: Man liekas, ka vajadzētu mācīt arī mūziku, jo – ja nu kāds grib būt mūziķis?
Vai skolām ir jābūt citādākām nekā tagad?
Marta: Man liekas, ka, nu, mana skola būs tāda, ka… Es gribētu nevis apakšā sarkans un viss pārējais balts, bet es gribētu, lai apakšā paliek tāpat sarkans, pa virsu balts un tad atkal sarkans, balts, sarkans, balts… Tā, lai ir Latvijas krāsās!
Vilma: Ja būtu jāpārbūvē skolas, es ieteiktu, lai tur ir mācību laukumi ārā, lai tur var mācīties arī ārā.
Marta: Jā. Es arī gribētu, lai skolā būtu tāds balkons, kur viss ir tikai no stikla! Stikla grīda, stikla sienas un stikla griesti. Katrā stāvā tā būtu. Tikai vienā būtu garāks, īsāks, garāks… Pavasarī, vasarā un rudenī visi mācītos ārā, bet ziemā visi mācītos iekšā, tikai uz tiem stikla balkoniem.
Vilma: Bet vai nebūtu auksti uz stikla balkoniem?
Marta: Nē, ja tur būtu radiatori. Es to izdomāju, lai ziemā varētu skatīties skaistu skatu.
Vilma: Ja [runa] būtu par mācīšanās klasēm, es domāju, ka tur varētu būt tāda klase, kas ir pa pusei ārā, pa pusei iekšā. Tā kā nojume.
Cik gadus vispār būtu jāmācās skolā?
Marta: Hmmm…. Es teiktu, vienu mēnesi.
Vilma: Es domāju, kādus astoņus gadus.
Ko vajadzētu bērniem skolā obligāti iemācīt?
Marta: Es domāju, ka obligāti vajadzētu iemācīt rakstīt, lasīt…
Vilma: Nu, tiem, kas nemāk.
Marta: Jā, es vēl tā pa pusei māku. Man vienkārši nepatīk lasīt, bet man ļoti patīk rakstīt.
Vilma: Ja man būtu jāmāca, tad noteikti zinības par dzīvnieku veselību un dabas zinības noteikti, un tiem, kas nemāk lasīt, iemācīt lasīt, tiem, kas nemāk rakstīt, arī iemācīt. Un noteikti reizināšana! Un zināšanas par dabu!
Marta: Es mācītu par dinozauriem, par arheoloģi… Vai kā to sauc? Es mācītu matemātiku, arī reizināšanu, plusināšanu, lasīšanu un rakstīšanu.
Jums ir no kaut kā bail skolā?
Marta: Man tikai bail, ka manā skolā būs tieši tāpat kā manā bērnudārzā. Tur trešajā stāvā ir spoks iekšā. Viņš it kā bija balts ar brūnu, man Kate teica. Viņa to bija izlaidumā ieraudzījusi. Man bail, ka manā skolā arī tāds būs. Tikai zils varbūt.
Vilma:
Man ir bail no tādiem bērniem, kas grib izdarīt sliktu, un ka būs pārāk bērnišķīgi…
Kā tas ir – bērnišķīgi?
Vilma: Ka tur kaut kas tāds, ko bērni paši var izdomāt, tiks pateikts priekšā. Kaut kas ļoti maziņš, kas ir pašsaprotams.
Un ko jums gribas skolā ieraudzīt?
Marta:
Man gribas skolā ieraudzīt, ka tur, manā klasē, nav rozā nekas! Jo man ļoti nepatīk rozā.
Vilma: Man ļoti patīk rozā. Bet jāsaka, ka es vēlētos ieraudzīt skolotāja tāfeli, jo es nekad viņu neesmu redzējusi.
Marta: Manā skolā, piemēram, būs elektriskās tāfeles.
Kā jums liekas, ko vajadzētu skolas ēdnīcā pasniegt bērniem?
Marta: Man liekas, ka nedaudz končas… Tikai, ja būs ļoti, ļoti labas atzīmes, nu, vai arī ja kāds ir ļoti, ļoti sabēdājies. Es arī gribētu laikam, lai mums dažreiz pasniedz picu, bet saldējumu gan ļoti druscīt. Es gribētu, lai mums pasniedz olu brokastīs un tā. Un es gribētu, lai tur arī pasniedz bietes, kartupeļus…
Vilma: Vēē…
Marta: Un ar salātiem.
Vilma: Nu, es domāju, ka tiem bērniem, kas ir vegāni…
Marta: Ar kotletēm!
Vilma: …tiem bērniem, kas ir vegāni, viņiem var pasniegt brokastīs salātus. Piemēram, salāti ar tomātiem un zaļumiem, un vēl gurķiem. Bet tiem, kas nav – omleti bez zirņiem. Bet pusdienās tiem var pasniegt kotletes ar kartupeļu biezputru un sēņu mērci. Tiem, kas ir veģetārieši vai vegāni, viņiem var pasniegt, piemēram, ir tādas sojas kotletes, kas garšo tāpat, bet viņās nav gaļas. Un griķus, un kartupeļu biezputru, un arī to sēņu mērci.
Kas notiek, ja skolā dabū sliktu atzīmi?
Marta: Man liekas, ka, ja tā vairāk dara, tad iet uz citu vietu.
Vilma: Varbūt tas ir tā, ka, ja ir slikta atzīme, nekas nenotiek, bet vienkārši tev varbūt pateiks, ko tev vēl vajadzētu bišku, drusku pamācīties. Un arī pateiks, kas bija nepareizi.
Marta: Ja nu kāds skolas laikā baigi daudz tā kā draudzējas un klusām smieklējas, lai viņus izšķirtu, tad arī dabū abi sliktu atzīmi.
Kā jūs iedrošinātu tos bērnus, kuriem bail vai negribas iet uz skolu?
Marta:
Es iedrošinātu tā, ka es teiktu, ka skolā ir jautri, tu iegūsi jaunus draugus un varbūt pat vēl labākus nekā vecos!
Vilma: Es iedrošinātu bērnus, sakot, ka skolā nav nekā briesmīga. Lai viņi nebaidās un, ja kaut kas notiek, lai viņi pasaka skolotājai, jo viņiem nav jābaidās. Un arī skolā ir jauki, un nekas ar viņiem nenotiks.
Tur ir daudz bērnu, un viņi visi varbūt vēlas ar viņu draudzēties, un viņš var draudzēties ar viņiem visiem, tikai viņam jāpajautā, vai viņi vēlas draudzēties.
Kāda būtu ideālā skolotāja?
Marta: Mana ideālā skolotāja būtu joprojām ar melniem matiem un… Pelēku un melnu kostīmu.
Vilma: Ja jau tā pēc izskata, man patiktu, ja viņai būtu blondi mati un tumšs kostīms.
Bet pēc rakstura?
Vilma: Pēc rakstura, lai viņa būtu jauka, izpalīdzīga un smieklīga. Lai nav garlaicīgi, klausoties, kā stāsta.
Marta: Es gribētu, lai viņa ir draudzīga, es vēl gribētu, lai viņai ir labsajūta. Es gribētu, lai viņai ir arī daudz draugu, un tad, kad kaut ko stāsta, lai nav pārāk arī garlaicīgi. Kamēr stāsta, viņa var apskatīties kaut ko citu, kaut ko saistītu ar to un tā.
Ko jūs novēlētu skolotājām un skolotājiem 1. septembrī?
Marta:
Es novēlētu, lai viņiem ir jauks brīdis un lai izbauda to brīdi, ka viņi ir dzīvi! Un lai viņi izbauda arī prieku, ne tikai bosību un dusmības!
Lai izbauda prieku, lai aizbrauc pie savām meitām vai dēliem, ja ir, pie saviem tuvajiem, kamēr var, un tā!
Vilma: Es viņiem novēlu nezaudēt modrību! Nekad nezaudēt prieku un vienmēr būt priecīgiem! Un tad, kad viņi ir ar saviem draugiem, lai ir ļoti jautri!
