Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija"paternitātes tiesiskos jautājumus un noteikšanu skaidro Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere un ģenētiķe, privātā tiesu eksperte, ģenētikas laboratorijas "GenEra" valdes priekšsēdētāja Ilze Radoviča-Spalviņa.
Paternitāte ir ieraksts par bērna tēvu, skaidro Saukuma-Laimere. Civillikums definē, ka ierakstu veic, ja bērns vecākiem piedzimis laulībā, laikā, kad iestājas paternitātes pieņēmums. Ja bērna vecāki nav laulībā, bet vēlas atzīt bērnu par savu, abi dzimtsarakstu nodaļā iesniedz iesniegumu par paternitātes atzīšanu. Ja ir kādi šķēršļi brīvprātīgas paternitātes atzīšanai, tad jāprasa tiesā noteikt paternitāti. Ja vēlas atzīt paternitāti bērnam, kurš ir sasniedzis 12 gadu vecumu, jāprasa bērna piekrišana. Situācijās, kad tēvs ir nepilngadīgs, tad paternitāti var atzīt ar nepilngadīgā tēva vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju.
Ir atsevišķi gadījumi, kad ir jānosaka maternitāte, to nosaka ar zinātniskiem līdzekļiem. Pērn piedzima apmēram 14 500 bērni, 5000 vecāku bija laulībā, ap 500 bērniem dokumentos juridiski ir viens vecāks – mamma. Arvien biežāk sieviete jūtas pašpietiekama, viņai vēl viens vecāks šajā situācijā nav nepieciešams. Biežāk otrs vecāks izvairās no atbildības, apšauba savu tēva lomu.
DNS paternitāti nosaka, salīdzinot mammu, tēti, bērnu, tas ir vienkārši. 200–300 pāri gadā ģenētikas laboratorijā "GenEra" veic DNS testus paternitātei, DNS testus var veikt arī citur. Apmēram pusē gadījumu veiktajos testos neuzrāda radniecību. DNS analīzes ir drošākais veids, kā noteikt paternitāti, pauda Radoviča-Spalviņa.
Ja bērnam dzimšanas apliecībā tēva vārda vietā svītriņa, tad nav tiesību piedzīt alimentus no bioloģiskā tēva, nevar runāt par mantojumu. Dokumentiem jābūt sakārtotiem, uzsver Saukuma-Laimere. Brīvprātīgi paternitāti var atzīt jebkurā brīdī – jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu abiem vecākiem, raksta paternitātes atzīšanas iesniegumu, pietiek ar personas dokumentiem, arī bērnam jādodas līdzi, ja viņam ir 12 gadi. Ierakstu veic un izsniedz jaunu dzimšanas apliecību, tad bērnam ir tiesības iegūt tēva uzvārdu.
Bijušo vai esošo vīru ieraksta par bērna tēvu, ja bērns piedzimis 306 dienu laikā no laulības slēgšanas, tad ieraksta par bērna tēvu oficiāli laulāto (arī gadījumos, ja bioloģiskais tēvs ir cits). Var ierakstīt arī bioloģisko tēvu (ja bērna māte ir laulībā ar vīrieti, kurš nav bioloģiskais tēvs), bet tad, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, nepieciešama visu trīs pušu vienošanās. Mamma var apstrīdēt paternitātes faktu tiesā divu gadu laikā. Arī bērns var apstrīdēt savu izcelšanos tad, kad sasniedz pilngadību, tas jādara divu gadu laikā no brīža, kad uzzina šo faktu.
Ekspertīzi veic arī gadījumos, kad tēvu uz DNS testu atved ar policiju; tēvam ir iespēja arī atteikties no testa. Ja process tiesā ir uzsākts, tad tēvs var izvairīties no paternitātes noteikšanas, bet kaut kad tas noteikti notiks; bieži tēvi speciāli vilcina laiku, uzsvēra Radoviča-Spalviņa. Ne tikai vecāki, bet arī citi ģimenes locekļi nes paraugus anonīmiem testiem, tiem gan nav juridiska spēka, tie ir anonīmi.
Arī ja bērna tēvs ir miris, var doties uz tiesu un lūgt konstatēt paternitātes faktu, tad par pamatu tiesa ņem dažādus materiālus, liecinieku liecības, faktus, ne DNS testu, skaidro Saukuma-Laimere.
Ja mirušais tēvs nav kremēts, var veikt mirušā medicīnisko ekspertīzi vai arī meklēt caur dzīvajiem radiniekiem, ja tie piekrīt testam.
Ja bērna tēvs apzināti ir uzņēmies saistības par bērnu, kaut zina, ka nav bērna bioloģiskais tēvs, tad no tēva lomas nevar atteikties. Tāpat bērns nevar atteikties no sava tēva arī tad, ja tēvs bērna dzīvē nav bijis klātesošs, te gan situācijas izvērtējumam var lūgt tiesas palīdzību, pauž Saukuma-Laimere.
