Skaidrojot, kāpēc šogad 9. un 12. klašu skolēniem bija samērā slikti rezultāti centralizētajos eksāmenos, kā viens no iemesliem minēta jauniešu lasītprasme! Spēt izlasīt tekstu nenozīmē to saprast, un tieši tā ir lielākā problēma! To, ka Latvijā ar bērnu lasītprasmi situācija jau ir kritiska, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Bibliotēka ilgstoši īsteno dažādus pasākumus un programmas, veicinot bērnu un jauniešu interesi par literatūru un grāmatām, taču uzskata, ka patlaban ir sasniegts punkts, kad lasīšanas veicināšanai nepieciešams valstisks plāns un atbalsts.
Baložu ģimene ir lielisks piemērs tam, kā jārīkojas, lai bērni lasītu – darīt to kopā, pārrunāt lasīto, galu galā – iet uz bibliotēku. Lasīšanai jābūt kā zobu mazgāšanai – ikdienas neatņemamai sastāvdaļai, saka Silvija Tretjakova, kura, ilgus gadus strādājot Nacionālajā bibliotēkā, vērojusi, kas notiek ar bērnu un jauniešu interesi par grāmatām. Viņa nebaidās skaļi atzīt to, ko citi norāda caur puķēm, – bērnu lasīšanas prasme Latvijā ir kritiska un tas apdraud dzīves kvalitāti ne tikai pašiem lasītnepratējiem, bet nākotnē mums visiem.
"Latvijā 10 gadu vecumā, beidzot 4. klasi, 6% bērnu neprot lasīt. Tas ir sekundārais analfabētisms, kas nozīmē, ka (lasīšanas) pratība it kā ir, bet neattīstās un iet zudībā,"
uzsvēra Tretjakova.
Nacionālā bibliotēka īsteno dažādas lasīšanas veicināšanas programmas – senākā no tām, kopš 2001. gada ir no Nīderlandes aizgūtā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", kur aktīvi iesaistās skolas, arī "Skaļās lasīšanas sacensības". Īpašs projekts, kas aizgūts no Lielbritānijas, ir arī pašiem mazākajiem – "Grāmatu starts".
Latvijā ir nepareiza stratēģija attiecībā uz lasīšanas veicināšanu, līdz šim šis projekts notika par ziedotāju naudu, tikai pērn tam piešķīra valsts finansējumu, pauda Tretjakova.
Bibliotēka, apzinoties savu misiju sabiedrības kopējā lasītprasmē, aicina nākt kopā gan autoriem, gan izdevējiem, gan tirgotājiem un domāt, ko vēl var darīt. Tāpat ļoti svarīgi, ja visām šāda veida iniciatīvām atrastu budžeta līdzekļus.
Bet, protams, ka ārkārtīgi svarīga nozīme bērnu lasītprasmē ir ģimenei. Ja vecāki nelasa priekšā agrīnā vecumā, tad bērniem augot ir niecīgs vārdu krājums. "Mēs redzam, kā noplicinās vārdu krājums", saka Silvija, secinot to pēc daudzajiem tūkstošiem anketu, ko bērni iesūta pēc grāmatu izlasīšanas, piedaloties programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija". Katrai grāmatai tiek dots papildu uzdevums satura apgūšanai. Un ne tāpat vien.
Nenoliedzot digitālā laikmeta ietekmi un to, ka arī caur sociālajiem tīkliem var veicināt interesi par lasīšanu, visa pamats tomēr ir reāla grāmata.
