Augustā Rīgā notikusi "Junior Achievement Latvia" rīkota izglītības konference "Izaugsmes kods". Daudzu pedagogu interesi raisījis konferencē aplūkotais temats par vārda brīvību un cieņu izglītībā. Šo jautājumu Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" vērtē Rīgas Hanzas vidusskolas sociālo zinību skolotājs Aleksandrs Lange, Cēsu Valsts ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Dace Vainio, Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas sociālā pedagoģe Dita Gaigala un Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Raksturojot situāciju ar skolēnu uzvedības problēmām Cēsu Valsts ģimnāzijā, skolotāja Dace Vainio pauž, ka tādi gadījumi, kad neievēro noteikumus, ir ārkārtīgi reti, necenzētus vārdus lieto dažreiz, bet skolai ir laba pieredze, kā šādās situācijās rīkoties.
Lange akcentē, ka strādā lielā skolā, noteikti var dzirdēt necenzētus vārdus, arī necienīgu attieksmi vienaudžu starpā, bet svarīgi, kā skolotājs uz to reaģē. Ir arī pret skolotājiem izmantota necenzēta leksika. Bieži necenzēti vārdi bērnu leksikā tiek izmantoti bez izpratnes. Ir skolas iekšējās kārtības noteikumi, kā rīkojas pārkāpumu gadījumos. Adaptācijas dienā informē skolēnus, pirmajā vecāku sapulcē informē vecākus. Vecākiem ir pienākums interesēties par to, kā skolā bērniem ir jāuzvedas.
Gaigala pauž, ka viņas skola nav izņēmums – ir rupji vārdi bērnu sarunvalodā, vairāk tas ir savstarpēji, mazāk pret skolotājiem. Skolā ir izstrādāts algoritms, kā šādās situācijās strādā ar skolēnu, īpaši, ja ikdienas strīds vērsts pret klasi kopumā, tiek traucēts skolēnu darbs.
"Būtu jābūt, ka skolēnu visatļautība skolā ir reti gadījumi," teica Laila Grāvere. Tiesībsarga birojā konstatē trūkumus tiesību aktos un to regulējumos. Likumā ir noteikti skolēna pienākumi, ievērot citu izglītojamo, pedagogu un skolas darbinieku tiesības. Katrā skolā ir kārtība, kā reaģēt uz pārkāpumiem. Cits – kā tiek kontrolēta šo noteikumu ievērošana.
Skolā ir dažādi bērni no dažādām ģimenēm. Bērnam no pirmās skolas dienas jāsaprot, ka skola nosaka uzvedības kārtību, ne bērni.
Vai pieaugušie var vārdos noformulēt – ko nozīmēt "cienīt", tāpat, kā skolotājs savā darbībā var parādīt cieņu, jautā Lange. Pieklājība ir tikai viens no cieņas izrādīšanas veidiem. Skolotāji ir atbildīgi par kopējas izpratnes veidošanu skolā. Adaptācijas periodā ir svarīgi runāt par "uzvedības rāmi".
Bērns ne vienmēr zina, kādas ir viņa tiesības un pienākumi. Bērnam ir tiesības izteikt savas domas un būt uzklausītam. Svarīgi – vai mēs atlicinām laiku, lai bērnu uzklausītu, uzsvēra Vainio."Mēs audzinām arvien lielākus egoistus – man, ne sabiedrībai kopumā," akcentēja Lange.
Vecāki dažreiz dažādās bērna uzvedības situācijās tās nerisina, bet bērnu izņem no skolas.
Nav regulējuma, kā iesaistīt vecākus bērna problēmu risināšanā.
Šobrīd arī ir izteikts speciālistu trūkums, pauda Gaigala.
Tiesībsarga biroja ikdiena rāda, ka vecāki baidās no skolas, savukārt skolas piever acis uz bērna pārkāpumiem, lai vecāki nesūdzētos, novērojusi Grāvere.
