ĪSUMĀ:
- Bērni skolas vai bērnudārza gaitām jānodrošina savu materiālo iespēju robežās
- Mācību līdzekļi ir jānodrošina skolai un pirmsskolas izglītības iestādei
- Fonda naudas maksājumam jābūt brīvprātīgam
- Ja tiek pieprasīta fonda nauda, jāvēršas mācību iestādē. Ja tā nav atsaucīga, tad jāziņo Izglītības pārvaldei! Pieprasīt ziedojumu vai fonda naudu ir nelikumīgi!
- Vecāki kā privātpersonas drīkst vākt ziedojumus klases vai bērnudārza grupiņas fondam
- Jābūt skaidrai nostājai, ja nevēlaties iesaistīties fonda līdzekļu maksājumos!
- Vecākiem nav jāmaksā par teritorijas labiekārtošanu, ūdeni, tualetes papīru un saimniecības precēm
Latvijas Republikas tiesībsargs ir veicis nelielu pētījumu, lai noskaidrotu, cik tad maksā bezmaksas izglītība Latvijā? Tamdēļ sarunā piedalās Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere.
LR Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvele skaidro: " Viena no likumā noteiktajām Tiesībsarga funkcijām ir konstatēt trūkumus tiesību aktos vai to piemērošanā. Un, kā jau Tiesībsargs vairākkārt to ir uzsvēris, Latvijā likumi bērnu tiesību jomā ir ļoti labi. Tuvu pašai pilnībai, bet atšķirīga ir tā prakse, šo likumu piemērošana. Likumi garantē bērniem bez maksas iegūt gan pirmsskolas izglītību, gan pamata, gan vidējo izglītību. Ir šis tiesību – iegūt izglītību bez maksas – princips. Bet Tiesībsargs laiku pa laikam saņem šādus signālus, ka praksē šis princips ievērots netiek. Un ka tā jau ir tāda ierasta prakse, ka vecāki saņem mācību līdzekļu sarakstus vai nu maijā, kad beidzas mācību gads, vai pirms jaunā mācību gada, un ka šajos sarakstos ir iekļautas arī tādas lietas, kas vecākiem nebūtu jāpērk, bet kas būtu jānodrošina izglītības iestādei par sava budžeta līdzekļiem.
Piemēram, visraksturīgākais, kas šajos sarakstos parādās, tās ir dažādas krāsas, akvareļu krāsas, guaša krāsas, otas, glāzītes to skalošanai, paliktnīši, ko liek uz galda zīmējot, tie ir mācību līdzekļi vizuālās mākslas satura īstenošanai un mājturības un tehnoloģiju, ko agrāk sauca par darbmācību, šī mācību priekšmeta satura īstenošanai, un tas ir visbiežāk šajos sarakstos."
Kā cilvēks var zināt, kas tad īsti ir jāpērk un kas nav jāpērk, gatavojot bērnu uz skolu?
Padoms NR1. Bērni skolas vai bērnudārza gaitām jānodrošina savu materiālo iespēju robežās
Grāvere skaidro: "To diezgan skaidri nosaka Izglītības likums. Tur vecāku pienākums noteikts "savu materiālo iespēju robežās", es gribu uzsvērt, materiālo iespēju robežās, nevis par katru cenu sagādāt savam bērnam kancelejas preces, apģērbu gan ko iet uz skolu ikdienā, gan svētkos, gan sporta tērpu, un tur vēl tā ir teikts, "ja bērns rada kaut ko savām vajadzībām". Un šis tiek traktēts dažkārt nepareizi, jo savām vajadzībām ir ārpus tā, ko paredz izglītības saturs. Piemēram, ja izglītības saturs paredz iemācīties adīt, vienkārši var adīt paraudziņu labisko, kreilisko valdziņu, bet bērns saka "es negribu adīt paraudziņu, ārdīt ārā, es adīšu šalli". Tad, ja tu adīsi šalli, tad nāc ar savu dziju. Tāds ir tas princips. Savām vajadzībām, nevis, lai apgūtu obligāto saturu, bet, kad tiešām grib kaut ko savām vajadzībām, ārpus obligātā satura, tad var teikt – jā, nāciet ar saviem materiāliem."
Tiesībsarga izpētē par mācību līdzekļu iegādi saņemts gandrīz 1 300 ziņu teju par visiem Latvijas novadiem. Visvairāk no Rīgas un lielākajām pilsētām – Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Ogres. Aptaujas rezultāti liecināja par sociālo nevienlīdzību mācību iestādēs. Daļa vecāku bija gatavi iegādāties visu, ko skolas prasa, taču bija arī tādi vecāki, kuri prasīto speciālo palīglīdzekļu, piemēram, gleznotāja ogles dēļ, bērnu pat tajā dienā nelaida uz skolu, jo nav varējuši tādu atļauties vai dzīvo ārpus pilsētas un vietējā veikalā prasītais nav nopērkams. Līdz ar to radusies nepieļaujama situācija, kad bērni kavē arī citus mācību priekšmetus, jo viņu vecāki nespēj izpildīt skolas prasības.
Padoms NR2. Mācību līdzekļi ir jānodrošina skolai un pirmsskolas izglītības iestādei
"Mācību līdzekļi, izņemot individuālos mācību piederumus, būtu jānodrošina, protams, skolai, tās dibinātājam. Individuālie mācību priekšmeti savukārt būtu arī dalāmi, un jāskatās, kas no tā, kas ir piešķirti, kas no tā būtu individuāls, piemēram, guašas krāsas pirmsskolā. Tanī pat laikā ir jāsaprot, ka pirmsskolas programmu bērns nemaz nevar apgūt, ja viņš neizmantos šīs guašas krāsas, ko skolotājs ir pats izvēlējies kā paņēmienu apgūt konkrēto tehniku. Tā ka tas arī ir jāvērtē," skaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.
Uzdodot jautājumu, kas saistīts ar fonda naudu, ziedojumu vākšanu mācību iestādēs, kā arī mācībām nepieciešamo palīgmateriālu iegādi populārākajā vecāku tikšanās vietā, interneta platformā "Facebook" – "Atsaucīgo māmiņu forumā", daļa mammu un tētu piekrita, ka jānovērtē pedagogu darbs, proti – jāpiemaksā atbalsta summas mācību iestādēm. Taču vairāki vecāki dalījās ļoti nepatīkamā pieredzē un vēlējās palikt anonīmi.
Meita mācās pagasta pirmsskolas izglītības iestādē. Un pagājušajā gadā bija tīrās šausmas ar "ziedojumu" vākšanu, fonda naudām utt. Sākumā bērnudārza vadītāja prasīja, lai vecāki "saziedo" naudu jaunam nojumes jumtam. Summu noteica aptuveni 300 €. Man tajā brīdi nebija, ko "ziedot", tāpēc sapratu, ka to nedarīšu, jo tas taču ir brīvprātīgi. Vecāki tajā pašā dienā saziedoja naudu, pēc tam viena mamma, kas bija atbildīga par to visu, ielika sarakstu ar vecāku vārdiem un pretī pierakstīja summu, ko ziedoja. Un vēl sapulcē apkārt izdalīja visiem to lapu, lai apskatās. Pēc tam oktobrī izdomāja, ka jāvāc fonda nauda, no kuras pirks mantas, kas nepieciešamas bērnudārzam. Labi. Samaksāju 20 € uz visu mācību gadu. Izrādās, Ziemassvētku paciņas neietilpa tajā summā, bija arī atsevišķi "jāmetas" dāvanām bērnudārza vadībai.
Skolotāja Inese Andersone: "Es strādāju divās skolās un esmu arī mamma skolēnam. Nevienā no skolām nav fonda naudas, bet tas, kas eksistē, ko es gribētu izteikt visvairāk, būtu šī skolotāju apdāvināšanas tradīcija, kas, manā skatījumā, būtu jāizskauž pamazām. Man kā priekšmeta pedagogam liekas daudz vērtīgāk, ja tas bērns ir kaut ko uztaisījis pats savām rokām. Priekš manis, mana gandarījuma tas būtu daudz vērtīgāk, nekā vecāks nāk ar kaut ko, ko nav darījis pats bērns. Otra lieta, uz ko es vēlos vērst uzmanību, mēs taču paši nemaksājam mašīnu meistaram par to, ka viņš veic remontu, vai telefona meistaram.. Mēs samaksājam par padarīto darbu, pasakām paldies kā novērtējumu. Savukārt tas, ko mēs radām.. bērni jau zina, ka vecāki "sametas" šīm skolotāju dāvanām. Šīs pateicības ir tikai viens solis nākotnē radināšanai uz korupciju."
Jā, skolotāji iegulda gan savu brīvo laiku, izdomu un dažkārt arī materiālus. Bet vecākiem tiek prasīts ļoti daudz. Jāiegādājas mācību līdzekļi skolai, sporta t-krekls – 12 eiro, fonda nauda 20 eiro un vēl dāvanas vārda, dzimšanas dienā un Ziemassvētkos. Arī ūdens aparāts "Venden" bija jāiegādājas vecākiem, 1. klasi sākot. Un, protams, viss pārējais – apģērbs un apavi. Kā arī pēc 4. klases pusdienas mums maksās kā ikvienam pieaugušajam, nākot ēst uz kafejnīcu.
Ļoti neapmierina, ka rajona skolās ir it kā neobligātas-obligātās skolas formas! Lai apģērbtu vienu bērnu, tas ir 150 eur. Jo, redz, ir svētku forma un ikdienas. Visu pēdējo gadu uzsvēra – obligāti jābūt 1 skolas formas elementam ikdienā mugurā. Jā, ir "andeles", bet, kad reāli meklēju, tur viss ir izpirkts. Formas iegāde ir trakāk, nekā nopirkt zīmuļus un burtnīcas!
Viena no vecāku pieminētajām skolām, kurā tiek prasīta skolas forma, ir Rīgas 45. vidusskola. Mācību iestādes direktore skaidro – jā, pirmajās četrās klasēs bērniem tiek prasīta veste ar mācību iestādes logo.
"Vidēji viena veste izmaksā 30 eiro. Var atsevišķi nopirkt skolas emblēmu, žetonu, kas maksā piecus eiro. Līdz ar to mēs saviem vecākiem piedāvājam, ja kāds to daudz izmanto, viņi var sev noadīt vesti paši un nopirkt tikai žetonu klāt. Vai arī iegādāties līdzīgu tumši zilas krāsas apģērba gabalu un piešūt šo žetonu. Tā ir kā alternatīva mūsu skolā, ko mēs piedāvājam saviem vecākiem," skaidroja Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir fonda nauda, kuru mācību iestādēs, arī bērnudārzos, vāc aktīvākie vecāki. Tā ir summa, kas tiek prasīta brīvprātīgā piespiedu kārtā. Parasti atbildīgais par fonda naudas iekasēšanu ir viens no vecākiem.
Anonīma mamma: "Man likās, ka tā būs tikai viena reize un uz gadu. Bet tad, kad mums 1. septembrī vecākiem bija jāsanāk kopā, tad pateica, ka pieci eiro, un es nesapratu, vai pusgadā, vai gadā, bet sanāk, ka tas ir mēnesī jāmaksā. Ok, pieci eiro, tas vēl tā."
Padoms NR3. Fonda naudu maksājumam jābūt brīvprātīgam
"Tas, ko mēs vienmēr esam teikuši, ka mēs nevaram aizliegt, kā saka, dot. Ja cilvēks vēlas, lūdzu, tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka tai došanai ir jābūt brīvprātīgai. Tu nevari nostādīt otru pusi un it sevišķi, es gribētu piebilst, bērnu pozīcijā, kad viņš jūtas vainīgs, kad, piemēram, viņa vecāki nav kādu artavu devuši skolas fondā vai ieguldījumā," uzsvēra Platonovs.
Anonīma mamma: "Šogad, tā kā tur tā inflācija ir augusi un kredīta maksājumi, tad saka, ka būtu forši, ja varētu vairāk maksāt, nu jau septiņi eiro. Tā kā nu.. es, atvainojos, man ir jāmaksā kredīti arvien vairāk, viss ir dārgāks un tā tālāk. Es nesaprotu to fonda naudas funkcionēšanu, jo arī vecāki ir tādi, kuri grib šobrīd, balstoties uz šo inflācijas palielināšanos, arī lai dārgākas, kvalitatīvākas dāvanas tiek pirktas skolotājiem."
Par fonda naudu tiek iegādāti dažādi materiāli mācībām, tualetes papīrs, dzeramais ūdens, zobu pasta, arī – apmaksātas teātra izrādes un teritorijas labiekārtošanas darbi.
Anonīma mamma: "Skolotāju diena, Ziemassvētki, vēl kaut kādas tur piparkūku cepšanas, vēl Meteņiem kaut kas, kaut kādi konkursi, kur mums jāpiemet, lai bērniem būtu kaut kādas balviņas, skolotājas dzimšanas diena, skolotājas vārda diena, auklītes, un man interesants fakts bija jādzird par to, ka auklīte prasa vecākiem, vai mēs par fonda naudu varam nopirkt slotas kātu, jo viņai ar esošo slotas kātu ir grūti tīrīt, viņa nevar iztīrīt. Mēs sākām apdomāties, vecāki, kaut kas bija par, kaut kas bija pret, bet mēs sākām domāt, hei...vai mums ir jānodrošina skolai slotas kāts? Tūlīt arī būs spainis vai vēl kaut kas."
Ir mācību iestādes, kurās pat izveidotas atsevišķas biedrības, kurās tiek vākti vecāku ziedojumi. Piemēram, Rīgas centra Humanitārajā vidusskolā ir izveidots Atbalsta fonds.
Savukārt Jūrmalas Aspazijas pamatskolas atbalstam ir izveidota Izglītības inovāciju biedrība, kuras mājaslapā norādīts, ka ieteicamā ikmēneša ziedojuma summa mācību gada laikā par vienu bērnu ir 75 eiro. Ja mācās divi bērni – par otro jāsamaksā 55 eiro, 40 eiro mēnesī – trešajam bērnam. Tātad mācību gada laikā par vienu bērnu jāsamaksā 785 eiro! Biedrības pārstāvis telefoniski skaidroja, ka maksājums nav obligāts. Vecāki norēķinoties pēc iespējām.
"Ja tev prasa, tas jau nenozīmē, ka tev ir jādod. Otrs jautājums – kā tev prasa, kurš tev prasa? Piemēram, pirmsskolas gadījumā tie varētu būt grupas vecāki. Vienkārši vecāki, bet tu jau vari izvēlēties – dot vai nedot. Ja tā skatās. Es varu apstiprināt to, ka dāvanas, fonda naudas, da jeb kā, viņām jau pēc būtības nebūtu jābūt kā tādām," skaidroja Platonovs.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis norāda: "Mēs ļoti aktīvi šīs lietas skaidrojam gan iestādēm, gan vecāku organizācijām. Jā, jūs to darīt varat, bet, ja to dara un šajos ziedojumos piedalās cilvēki, kuri ir šajā biedrībā iestājušies. Un viņi nevar, protams, prasīt finanšu līdzekļus vecākiem, kuri šādās biedrībās nav."
Padoms NR4. Ja tiek pieprasīta fonda nauda, jāvēršas mācību iestādē. Ja tā nav atsaucīga, tad jāziņo Izglītības pārvaldei! Pieprasīt ziedojumu vai fonda naudu ir nelikumīgi!
Platonovs: "Es sākotnēji aicinātu šo situāciju pārrunāt vai vērsties pie izglītības iestādes vadības, pārrunāt ar vadītāju šos jautājumus un, ja to risinājumu neizdodas sasniegt vai neapmierina tā atbilde, tad pašvaldības skolas gadījumā tā būtu Izglītības pārvalde, ja tad vēl neizdodas neko atrisināt, tad pie mums – Izglītības valsts kvalitātes dienestā."
Latvijas Republikas Tiesībsargam pašvaldības atzinušas, ka finanšu līdzekļi izglītības iestādēm tiek atvēlēti pietiekami, lai varētu iegādāties visu bērniem nepieciešamo. Protams, jaunradei, inovācijām izglītībā ar šo vien nepietiek. Tiek nodrošināta lielākoties vien starta pakete. Bet arī tās iegāde nereti tiek uzvelta bērnu vecāku pleciem.
Viena no vecāku sirdssāpēm ir tieši šīs fonda naudas. Vai fonda naudas drīkst vispār prasīt?
Padoms NR5. Vecāki kā privātpersonas drīkst vākt ziedojumus klases vai bērnudārza grupiņas fondam
Laila Grāvere skaidro, ka "fonda naudas arī izgaismojās arī šajā situācijas izpētē. Jā, bez mācību līdzekļiem izgaismojās arī šīs fonda naudas, ko diemžēl daļa vecāku uzskata, ka tas ir obligāts maksājums, lai gan tā tas absolūti nedrīkst būt. Ja vecāki ir vienojušies, jā, vecāki kā privātpersonas drīkst vienoties, ka viņi vāks mēnesī, piemēram, naudiņu, vecāki kā privātpersonas, vēlreiz gribu uzsvērt, nevis tas ir kā skolas mājiens vai klases audzinātāja ierosinājums, bet, ja vecāki vienojas par nelielām summiņām, tad tā ir pilnīgi brīvprātīga piedalīšanās tajā; kurš negrib, tas nepiedalās un tā arī pasaka, ar mani nerēķinieties, bet tur pasaka, skaidrai nostājai ir jābūt."
Padoms NR6. Jābūt skaidrai nostājai, ja nevēlaties iesaistīties fonda līdzekļu maksājumos!
"Es negribu, es nepiedalos, ar mani nerēķinieties. Nekādā gadījumā nevienam nedrīkst atgādināt – tu neesi samaksājis par šo mēnesi un esi parādā par pagājušo arī. Nē, nedrīkst nevienam atgādināt, norādīt, kurš grib, tas piedalās, kurš negrib, tas nepiedalās, tā ir pilnīgi brīvprātīga izvēle. Un tiem labumiem, ko par šo naudu iegādājas, ir jābūt visiem. Kurš piedalījās, kurš ne, tie entuziasti, kuri grib, tad visai klasei to arī sagādā, vai skatāmies, kas mums tur sanāk no tās naudiņas, kas saucas klases fonds, piemēram? Kas iznāk, tas iznāk, visi šie labumi, tā ir pilnīgi brīvprātīga iniciatīva, un nevienam nedrīkst pārmest vai pret bērniem atšķirīgāku attieksmi izrādīt, ka kāds tur nav piedalījies," pauda Grāvere.
Bet ir zināms, ka pārmet. Sūta kopējos klases čatos, ka tāda un tāda bērna mamma, lūdzu, samaksā fonda naudu. Kur tad tādos gadījumos sūdzēties? Skolā droši vien to nevar izdarīt.
Grāvere: "Ja tā nav skolas iniciatīva, tad vispirms tam pašam vecākam uzrakstīt tajā čatā – izņemiet mani no savu adresātu saraksta, es šeit nepiedalos un viss. Neatgādiniet man vairs. Un vajadzētu būt, ka tas tiek pārtraukts. To dara privāti personas, to dara vecāki paši pēc savas iniciatīvas."
Padoms NR7. Vecākiem nav jāmaksā par teritorijas labiekārtošanu, ūdeni, tualetes papīru un saimniecības precēm
Kāda mamma stāstīja, ka bērnudārzā bija jāpērk slota, jārūpējas par sadzīves precēm. Bija arī jautājums par to, vai bērnu vecākiem pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jānodarbojas ar teritorijas sakopšanu, krāsu pirkšanu, krāsošanu un jākļūst par tādiem strādniekiem?
Grāvere: "Protams, ka nē. Tie visi saimnieciskie izdevumi ir sedzami no iestādes budžeta. Protams, ka nē, vecākam būtu jāsamaksā tikai par bērna ēdināšanu un jāsagādā tieši tas pats, kas skolā, arī šīs dejošanas čībiņas, sporta tērps, apavi, apģērbs, kancelejas preces, varbūt tur, ja penālī bērnam, ko pazīmēt. Bērnudārzā lielākā daļa ir izglītības saturam, jo viņi jau mācās. Ja, piemēram, skolā šķēres ir tāda universāla lieta, tad bērnudārzā tas ir izglītības saturs. Vajadzētu būt tā, ka bērnudārzā pēc iespējas mazāk vai pat vispār nekas vecākiem nav jāgādā no mācību līdzekļiem."
Kurš ir vainojams pie šādas situācijas, kas ir izveidojusies? Kur ir tas sāls meklējams?
Grāvere: "Izglītības iestādēs un, es domāju, ka galvenokārt vadībā, jo es pieļauju, ka pat vadība nezina, ko tas audzinātājs vai klases audzinātājs ir klases sarakstā izsniedzis. Tāds koordinācijas trūkums, ka vadībai vajadzētu saskaņot, ka neko bez vadības ziņas, nevienu sarakstu, saskaņot, ko jūs tajā sarakstā prasāt un kādā veidā. Vai kad izglītības iestādes padomes šos sarakstus caurskata, jo nevar būt tā, ka audzinātājs vai pedagogs pēc savas iniciatīvas izsniedz šos sarakstus un, vecāki, sanesiet. Tā ir tāda prakse, pamazām izskaužama.
Gribas pateikt vēl par dzeramo ūdeni, kas ir svarīga lieta. Par dzeramo ūdeni, kam arī jābūt skolā bez maksas un bērniem brīvi un ērti pieejamam. Ja kādā skolā no krāna nav dzerams ūdens, kam tā nevajadzētu būt, tad arī fasēto ūdeni ir jānodrošina izglītības iestādei. Ūdenim ir jābūt bez maksas un brīvi pieejamam".
KONTEKSTS:
2013. gada 7. augustā stājās spēkā Tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra un digitālie mācību līdzekļi un resursi.
No pašvaldības budžeta tās padotībā esošām izglītības iestādēm tiek finansēta papildu literatūra, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie mācību līdzekļi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, mācību materiāli, kā arī iekārtas un aprīkojums.
Vecāku pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt kancelejas piederumus, apģērbu un apavus, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas) obligātā satura apguvei nepieciešamo specifisko apģērbu, apavus un higiēnas piederumus, materiālus, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
