Projekta "Skola 2030" bijusī vadītāja Zane Oliņa uzskaita projekta mērķus – pirmā lieta – saturiskais mērķis, te ceļš vēl ejams. Satura pilnveides ietvarā mērķis iesaistīt ikvienu skolēnu – gan spēcīgos, gan tos, kuriem neiet tik labi. Vēl ir vesela rinda strukturālo lietu, kuras mēģināja iedzīvināt, lai projekts varētu notikt.
"Mums nekad nav bijusi ilūzija trīs gadu laikā visu ieviest,"
pauda Oliņa.
Vasarā ar savu vērtējumu par projekta "Skola 2030" rezultātiem klajā nāca arī 12. klašu absolventi, pieprasot atrisināt ar to saistītās problēmas. Viens no vēstules autoriem, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolvents Toms Putniņš uzsver, ka vidusskolai jābūt jau vietai, kad izvēlēties tālāko izglītību, vidusskolas noslēguma klasēs paliek priekšmeti, kas saistīti ar nākotni. Problēma, ko saredzēja – satura ieviešanas problēmas skolā. Atklātā vēstule tapa, lai rādītu, ka skolēniem nav vienalga, ka jauniešiem ir viedoklis, ka neesam apmierināti ar daudzām lietām. Ir sajūta, ka nākamajiem 12. klases skolēniem nebūs tās problēmas, kas bijušas Toma mācību laikā. Viena no problēmām bija arī mācību materiālu trūkums.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs Ģirts Zāģeris sliecas piekrist, ka konkrēti materiāli, kā projekta "Skola 2030" idejas realizēt, skolā neparādījās.
Saskārās ar situāciju, ka skolotāji nesaprata, kā strādāt.
It kā ieviesta jauna pieeja, bet skolotājiem pietrūka iespējas saprast – rīkoties tā vai citādi. Skolotāji bija izslāpuši pēc mācību materiāliem, fizikā tagad tādi ir.
"Mēs izdarījām to, kas mums bija uzticēts. Mūsu uzdevums bija uzzīmēt izglītības standartus – kas skolēniem jāiemācās konkrētā priekšmetā. Ceļš, kā skolotājs māca standartu, ir skolotāja lēmuma jautājums, kā kombinēs un darīs. Nākamais dokuments – programma, tad eksāmenu programmas, kur pasaka prasības, pēc kādām veidos eksāmenus, tad ir mācību līdzekļu piemēri, lai parādītu lietas, kas mainās," akcentēja Oliņa. Mācību komplektus Latvijā veido izdevēji, tas netop uzreiz. Skolotāji var izmantot esošos mācību līdzekļus, nav tā, ka viss iepriekšējais ir nederīgs. "Tam, ka nevar sākt mācīt, es nevaru piekrist," skaidro Oliņa, uzsverot, ka nepieciešami jauni akcenti, bet var izmantot to, kas ir.
"Normālā pasaulē būtu labi, ja mums būtu kapacitāte visu laiku pilnveidot mācību līdzekļus."
Valsts izglītības un satura centra pārstāve Santa Kazāka skaidroja, ka skolēnu vēstule bija vērtīga, lai satiktos sarunā un saprastu, ka abās pusēs ir bijušas informācijas barjeras. Vienmēr ir kaut kas, kas nav izrunāts.
Katrai no 245 fizikas stundām ir sagatavots stundu plāns, uzdevumi – pilna instrumentu kaste, lai skolotāji var iet stundā un darīt. "Ir iztulkots jaunais projektā, uzrakstīts uz papīra. Lai skolotājs varētu izmaiņas ieviest, skaidri jāsaprot, kas darāms," pauž Zāģeris. Saturs paliek tas pats, bet jārāda piemērs. Materiālos vērtība ir paskaidrojumā, kas ir klāt konkrētajām stundām, kas palīdz skolotājam saprast, kas tas ir. Fizikā materiāli radās, lai skolotājiem palīdzētu.
Toms Putniņš uzskata, ka pirms projekta sākšanas bija nepieciešams saprast, kā skolotājam tiks mācītas izmaiņas, kā apmācīs skolotājus.
Ģirts Zāģeris uzskata, ka projekts "Skola 2030" ir process, ir jāturpina strādāt, nevar novilkt strīpu, ka projekts ir beidzies.
Pirmais, kas jāiemācās, ir, ka centrs atbalsta novadu, novads skolas, tad skolas skatās uz saviem skolēniem. Tad būs vislielākais atbalsts, pauda Kazāka.
Projekta īstenošanas gaitā bija lietas, kuras var un varēja darīt labāk, visvairāk iesaistītajām pusēm tiekoties, ir svarīgi turpināt sarunas par to, ko gribam redzēt rezultātā,
uzskata Oliņa.
