Riskam priekšlaicīgi pamest mācības ir vienlīdz pakļauts katrs bērns, jo to var ietekmēt dažādi faktori – sākot ar nelabvēlīgu vidi mājās, īpašām vajadzībām mācību vielas apgūšanai un arī kopējo vidi un kultūru skolā.
Izglītības valsts kvalitātes dienesta projekts "PuMPuRS" jau sešus gadus strādā pie šo risku laicīgas atklāšanas un palīdzības sniegšanas Latvijas bērniem.
"Risku režģis" palīdz ātrāk noteikt problēmas situācijas risināšanai
Projekta vecākā eksperte Kristīne Liepiņa sarunā ar LSM.lv stāstīja, ka kopā ar kolēģiem viņi izstrādājuši risku režģi – četrus rādītājus, pēc kuriem vadoties iespējams saprast, ka bērnam, iespējams, nepieciešama steidzama palīdzība mācībās.
"Tie ir ar izglītbas iestādēm un mācībām saistīti – skolas vide un iekšējie procesi, attiecības ar vienaudžiem un pedagogiem, iestādes iekšējā kultūra. Otra lielā grupa ir saistīta ar izglītojamā personību – temperaments, veselības stāvoklis, kādas būtiskas uzvedības iezīmes. Tad ir ģimene – procesi un attiecības šajā vidē."
Savukārt ceturtā grupa ir ekonomiskie riski – vai bērnam tiek nodrošinātas pamatvajadzības, lai dotos uz skolu un spētu paveikt mācību uzdevumus.
Ja kādā no iepriekš minētajām grupām novēro būtiskas izmaiņas, tas liecina par drīzu nepieciešamību bērnam palīdzēt.
Tā, piemēram, bērns sāk biežāk kavēt mācības, bet dienasgrāmatā parādās ieraksti par neapmierinošu uzmanību, stāstīja Liepiņa:
"Tas uzreiz ir signāls tam, ka problēma ir jāskata individuāli un, iespējams, nepieciešama dziļāka problēmas diagnostika. Jebkura izglītības iestāde – tostarp arī pirmsskolas izglītības iestāde – ir tā vide, kur mēs varam ļoti labi un niansēti pamanīt bērnu un ieraudzīt arī viņa ģimeni. Mēs bērnu tur redzam katru dienu, un tā ir laba vide, kur pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā."
Latvijā skolēnus biežāk ietekmē motivācijas trūkums un vienaudžu vardarbība
Viens ir skaidrs – šādu lēmumu bērni un jaunieši nepieņem vienā dienā, uzsvēra Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško:
"Pirms tam jau bijuši šie abi – neattaisnoti kavējumi vai nevēlēšanās ierasties uz dažādu mācību priekšmetu nodarbībām."
Pēdējoreiz visaptverošs pētījums par OECD valstu, tostarp arī Latvijas, skolēnu sekmēm un labbūtību publicēts 2018. gadā. Līdzīgs ziņojums gaidāms arī šāgada decembra sākumā.
Taču vēl pirms 5 gadiem secināts, ka Latvijas skolēni skolu kavē biežāk nekā vidēji OECD dalībvalstīs.
"Procentuāli tie ir apmēram 29% procenti Latvijā, un Eiropā vidēji tas ir 21%. Un tā jau ir tāda pazīme, kurai vērts pievērst uzmanību," sacīja Umbraško.
Latvijā bieži izplatīts iemesls mācību kavēšanai ir vienaudžu vardarbība, kā arī motivācijas trūkums, liecina līdz šim veiktie pētījumi.
Latvija 2018. gadā veiktajā pētījumā ieņēmusi augstāko vietu starp OECD un Eiropas Savienības valstīm skolēnu pāridarījumu ziņā, un visbiežāk vienaudžu nežēlastībā krituši 15 gadus veci skolēni.
"Latvijā šie rādītāji ir ļoti kritiski un ir arī viens no iemesliem, kā dēļ bērni varētu pamest skolu. Šis sociāli emocionālais klimats un tiranizēšana, personīgi pāridarījumi," sacīja Umbraško.
Arī vadoties pēc projekta "PuMPuRS" izveidotā "Risku režģa", Latvijā 2023. gadā biežākais priekšlaicīgas mācību pamešanas risks bērniem bija saistīts ar mācību darbu vai izglītības iestādi.
Tieši šie faktori ietekmējuši 80% no bērniem, kuriem palīdzību sniedzis šis projekts.
Tikmēr 16% gadījumu priekšlaicīga mācību pamešana bija saistīta ar ekonomiskiem riskiem, 2% gadījumu bija saistīti ar bērna ģimeni un audzināšanu, savukārt 1% gadījumu tie bija sociālās vides un veselības riski.
Savukārt vēl kādā 2016. gadā Latvijas mēroga pētījumā noskaidrots, ka biežs iemesls skolēnu iesaistes trūkumam mācību procesā bijusi motivācija.
"Garlaicīgi! Neredzu jēgu!" bērnu atbildes citēja Umbraško. "Un to arī var pamanīt, ka bērns izvairās. Viņam neinteresē, viņš diezgan uzskatāmi demonstrē, ka viņam neinteresē vai konkrēts mācību priekšmets, vai skola un izglītība kopumā."
Lūzuma punkts bērniem bieži novērots 4. klasē
1990. gadā ASV veikts pētījums liecināja, ka 4. klase skolēniem ir kritisks pārejas periods no "mācīšanās lasīt" pāriet uz "lasīšanu, lai mācītos".
Skolēni, kuriem ap šo laiku pasliktinājās sekmes, priekšlaicīgi pameta mācības pamatskolā vai vidusskolā. Pētījuma autori secināja, ka lejupslīde zinībās skaidrojama ar lasīšanas prasmju izmantošanu, apgūstot jaunas zināšanas no arvien sarežģītākiem tekstiem.
Daļā gadījumu šī pāreja uz sarežģītākas valodas izmantošanu mācību procesā var atklāt iepriekš nepamanītus traucējumus lasīšanā vai spējā sakoncentrēties, apgūstot zinības.
Latvijā skolēni mācības biežāk pamet 8. klasē, taču problēmas nereti sākas jau ceturtajā vai piektajā, stāstīja Umbraško:
"Mēs, protams, varam tikai spekulēt, kāpēc tas tā notiek. Viens iemesls ir tāds, ka 1.–3. klasē tā ir sākumskola, kur vecāki vairāk iesaistās, kur skolotāji vairāk sniedz atbalstu."
Šajā laikā mācību process arī notiek lēnāk, taču pēc tam slodze arvien palielinās.
"Un, ja vēl tie bērni, kuriem ir kādas grūtības saistībā ar mācīšanos, ja viņi vēl kaut kā spēj tajās pirmajās klasēs to kompensēt, tad pēcāk iestājas lūzums. Piektajā, sestajā klasē informācijas kļūst daudz vairāk, tā kļūst sarežģītāka, un viņi ar saviem resursiem vienkārši netiek galā," stāstīja pētniece.
Umbraško uzsvēra, ka tieši šajā laikā skolēniem ir svarīgi saņemt pietiekamu un katra individuālajām vajadzībām piemērotu atbalstu. Citādi tiek bruģēts ceļš uz vēl izteiktākām grūtībām nākotnē.
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāstīja, ka dažāda veida psihiski un uzvedības attīstības traucējumi pasaulē un tostarp arī Latvijā ir aptuveni 10% bērnu.
"Viņiem būs kaut kāda veida īpašās izglītības vajadzības. Viņiem vajadzēs kaut kādu papildu atbalstu izglītības sistēmā. Protams, ka ir arī daudz bērnu, kuru problēmu pamatā ir sociāli jautājumi. Viņiem arī vajadzēs īpašu atbalstu izglītības sistēmā. Bet nav," vērtēja psihiatrs.
Latvijā ievieš vairākus mehānismus palīdzības sniegšanai bērniem
Lai arī darāmā šajā ziņā vēl daudz, pirms sešiem gadiem Izglītības kvalitātes valsts dienests Latvijā uzsāka projektu "PuMPuRS" priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai. Šajā laikā sagatavoti teju 86 tūkstoši individuālā atbalsta plānu skolēniem – risinājumi, lai bērnu iedrošinātu un motivētu turpināt apmeklēt skolu.
"Mēs visus šos gadus esam strādājuši tā – ir individuāli gadījumi un individuāli sagatavoti palīdzības plāni katram bērnam, vadoties pēc viņa vajadzībām. Nav iespējams lietot kādu šablonu," stāstīja projekta vecākā eksperte Kristīne Liepiņa.
Projekta ietvaros eksperti arī strādājuši ar mācībiestādēm un pedagogiem, lai palīdzētu ātrāk konstatēt un identificēt riskus, kas saistīti ar priekšlaicīgu mācību pamešanu.
Kopumā skolotāji Latvijā gan esot pietiekami izglītoti un instrumentu skolēnu labbūtības mērīšanai esot daudz, ne tikai projekta "PuMPuRS" definētais risku režģis, stāstīja Liepiņa.
Līdz šim mācību iestādes problēmu identificēšanai izmantojušas "Edurio" aptaujas instrumentus bērniem, skolotājiem un vecākiem. Populāra ir arī "EMU" skola.
Daļa skolu izstrādājušas arī savus instrumentus agrīnai sociāli emocionālo vajadzību noteikšanai.
Savukārt, lai pēc iespējas ātrāk diagnosticētu dažādus mācību traucējumus, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Liepājas Universitāte izstrādājusi bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu "BAASIK".
"Respektīvi, mēs skrīnējam, identificējam riskus uz traucējumiem pirmskolas vecumā no viena līdz sešiem gadiem, jo ļoti daudz traucējumu ir identificējami šajā laikā."
Autiskā spektra traucējumus iespējams noteikt jau viena gada vecumā, stāstīja Umbraško.
"Uzvedības traucējumi – faktiski no trim gadiem var pamanīt šīs pazīmes. Mācīšanās traucējumus – no četriem gadiem," papildināja eksperte. "Jau 3–6 gadu vecumā ir jāstrādā ar šiem bērniem, nevis viņiem jāļauj kaut kā aizkulties līdz sestajai klasei, kur viņi saprot, ka tiešām vairs nevar."
Universitāšu izstrādātā rīka mērķis ir pēc iespējas ātrāk konstatēt mācīšanas traucējumus un zinību apguvi pielāgot tieši bērna spējām un vajadzībām. Publiski pieejams tas, visticamāk, būs nākamā gada sākumā.
Taču, ieviešot arī šādus analītiskos rīkus, jāņem vērā, ka tāpat katram bērnam būs nepieciešama individuāla, tieši viņam pielāgota palīdzība, uzsvēra bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
"Bērna diagnoze, piemēram, nozīmē ļoti maz ko. Bērnam, piemēram, ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) – vienam varbūt ir nepieciešams papildu laiks mācībām, kamēr otram – papildu uzdevumi visu laiku, nevis papildu laiks, lai viņš varētu normāli tikt galā ar skolu," viņš teica.
Tāpat psihiatrs norādīja, ka Latvijā ir nepieciešama skaidra sistēma, kā bērna vajadzības tiek noteiktas, kas un kā lemj, kādus papildu resursus katram bērna atbalstam nepieciešams piesaistīt, kurš un kā pieņem lēmumu par to, kuriem bērniem nepieciešama speciāla izglītība, kas paredzēta cilvēkiem ar īpaši smagiem attīstības traucējumiem.
"Es to redzu kā tādu piramīdu, un pašlaik šīs vajadzības Latvijā nav pilnībā atrisinātas. Neviens no tiem jautājumiem. Tas šobrīd ir galvenais uzdevums – īpaši, ja mēs domājam par to, ka visi bērni mācās kopā – tai skaitā, piemēram, valodas kontekstā, gan arī, runājot par iekļaujošas izglītības attīstību," sacīja Bezborodovs.
KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS DOD PIECI MĀJASLAPĀ
Ārkārtas tūlītēja palīdzība:
- OPEN Radošais Centrs Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
- YOU+ Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar YOU+ Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
- SAIF Sociālā atbalsta un izglītības fonds Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
- Laiks jauniešiem Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:
- Palīdzēsim Viens Otram Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.
- Latvijas Samariešu apvienība Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība Jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.
- Resiliences centrs Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.
- House of Hope Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.
- Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažāda atbalsta un sociāli pakalpojumi, sazinies.
- Palīdzēsim.lv Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.
Par labdarības maratonu "Dod pieci!"
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.
"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.
