Situācija ar skolēnu zināšanām matemātikā pasliktinās pakāpeniski, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija"pauž Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas skolotāja Dace Andžāne. Jau pirms pāris gadiem 1. ģimnāzijas pedagogi rakstīja vēstuli, skaidrojot savu redzējumu, tad "Skolas2030" saturā grozījumi netika veikti, nekas nemainījās. Nesen rakstītās vēstules stils apzināti bija tāds, lai to pamanītu, to arī pamanīja.
Privātās vidusskolas "Patnis" matemātikas un fizikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs uzskata, ka, kopš ir centralizētais eksāmens matemātikā, zināšanu rezultāti skolās zemi. Atvieglot eksāmenu nav laba stratēģija, jo zaudējam konkurētspēju. Ar labiem nodomiem tiek piedāvāts kas tāds, kas statistiku varētu padarīt dramatiskāku. Ja mēģinām ieviest strikti akadēmisku matemātikas mācīšanu, tad rezultāti varētu būt vēl sliktāki. Skolēni uzskata matemātiku par sarežģītu mācību priekšmetu. Standarta vēstījums bija par pielietojamību, tas ne līdz galam iesakņojās komunikācijā, pauda Vorobjovs.
Iespējams, ka šīs reformas klupšanas akmens bija vēstījums – "jūs visu darāt nepareizi, tagad rādīšu, kā darīt labāk", domā Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors Gatis Lāma. "Gribu cerēt, ka cilvēkiem, kuri izstrādāja programmas, bija savs mērķis."
Metodika no satura nav atraujama, pauž Vorobjovs. Iepriekšējais standarts teica, ka satura ir pārāk daudz. 2015. gadā Latvijā bija pētījums par iepriekšējā standarta ieviešanu, secinājums, ka 60% gadījumu skolotāji vada lekcijas, nododot gatavas zināšanas, no tā skolēni paņem minimumu. Tāpat jāpieņem, ka Latvijā ne visas skolas strādā pēc jaunā standarta, arī šis būtu jāaktualizē, uzskata Vorobjovs.
Standarts nosaka saturu, standarts nav programma. Eksāmeni ir sastādīti, lai pārbaudītu, vai skolēni ir apguvuši standartu, akcentēja Andžāne.
"Samazinot mācību saturu, pretī jāsaņem izpratne, ja tā nenotiek, mēs zaudējam," uzskata Lāma, uzsverot, ka caurviju prasmes ir vispārīgas prasmes, kuras nav saistītas ar konkrētu mācību priekšmetu.
Skolotājiem jāļauj izmantot dažādas metodes, jo viena un tā pati metode dažādās auditorijās nevedīs pie viena un tā paša rezultāta, pauda Andžāne.
Labs skolotājs nerodas vienā dienā, un, ja ir labs, to ir grūti skolā noturēt. Izglītība mainās līdzi valstiskai domāšanai. Bērnus audzina šodien citādi, tas ir skolotāju izaicinājums, secināja Lāma.
Valsts Izglītības Satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina skaidroja, ka ir iepazinušies ar vēstuli, bijusi saruna ar nozares ministri. Nav plānots atsaukt šobrīd spēkā esošo matemātikas mācību saturu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotājiem dots mēnesi ilgs pārdomu posms, tad skolotāji kopā ar citu skolu matemātikas skolotājiem tiks aicināti strādāt darba grupā, lai saprastu būtiskākās kļūdas un rastu iespēju tās labot.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pilnveidotais vispārējās pamatizglītības mācību saturs un mācīšanās pieeja projektā "Skola2030", kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēt veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās, valdībā tika apstiprināta 2018. gadā un pakāpeniski tiek ieviesta skolās.
Tikmēr skolās norāda, ka tām trūkst jauno, projektam "Skola2030" pielāgoto mācību materiālu, savukārt digitālie mācību līdzekļi ir dārgi. Savukārt daļa pedagogu kritizē kompetencēs balstīto izglītības sistēmu, norādot, ka daļā skolēnu zūd motivācija mācīties, zināšanas netiek apgūtas augstā līmenī, kā arī pašiem skolotājiem ir daudz neskaidrību.
