Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta Iesaukšanas plānošanas nodaļas vadītājs Kristers Grauze un Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes Artilērijas diviziona virsseržants Andrejs Kareļins.
Grauze skaidro, ka brīvprātīgi dienestam pieteicās 515 pretendenti, no tiem Valsts aizsardzības dienestam par piemērotiem pēc veselības pārbaudēm atzīti 330 jaunieši. Dienestam pēc nejaušības principa atlasīja 300 iesaucamos, no tiem puse atkrita dažādu iemeslu dēļ. Līdz šim Latvijas pieredze ar brīvprātīgo pieteikšanos dienestam ir laba. Tagad galvenais uzsvars no aizsardzības ministrijas puses ir skaidrot par dienestu un iespējām pēc dienesta. Brīvprātīgi pieteikušies jaunieši dienestā 300 eiro vietā saņem 600 eiro stipendiju, brīvprātīgajiem ir valsts apmaksātas studiju vietas viņu izvēlētajās valsts studiju programmās pēc dienesta beigām, atvaļinoties rezervē saņem 1100 eiro pabalstu. Lielākais ieguvums ir prasmes un spējas, kas tiek iegūtas dienesta laikā.
Pēc nejaušības principa tiek atlasīti 18 gadus veci vīrieši no visām Latvijas administratīvajām teritorijām. Iesaucamais saņem pavēsti uz veselības pārbaudēm. No jauniesauktajiem daļa ir devušies uz pārbaudēm, 112 nav atsaukušies, viņiem šonedēļ izsūta atkārtotas pavēstes. Ja jaunieši neatsauksies uz otro pavēsti, viņu lietu nodos Militārajai policijai tālākai rīcībai.
Kareļins uzsver, ka daļai brīvprātīgo dienesta izvēle bija izaicinājums. Daudz izvēlē doties dienestā nosaka patriotisms, starp brīvprātīgajiem bija tādi, kuri gribēja doties profesionālajā armijā, bet piecu gadu līgums biedēja.
Karavīra attieksmi pret dienestu nosaka, vai atnācis brīvprātīgi vai iesaukts obligātā kārtā. Karavīru lojalitāti valstij noteiks vienībās.
Ir alternatīvais dienests, kurā iesaistās tie, kuri savas pārliecības dēļ nevēlas turēt rokās ieroci. Civilajā dienestā jaunieša vēlmi dienēt alternatīvajā dienestā izskata komisija.
Dienests attīsta līderīpašības, instruktori izglītoti pēc NATO standarta, izgājuši psihologa apmācību, māk strādāt ar jauniešiem. Ādažos ir jaunas kazarmas, laba ēdnīca, sporta zāle. Parasti, atnākot uz vietas, jaunieši maina viedokli. Tas nav pazaudēts gads, iemācīsies ne tikai konkrētas lietas, bet arī aizsargāt ģimeni un savu zemi, mentāli norūdīsies. Jaunieši strādās ar profesionāļiem. Tie, kas piesakās brīvprātīgi, var cerēt, ka jaunieši no draugu grupas vai klasesbiedri varēs dienēt kopā, pauda Kareļins.
Sākot dienestu, ir adaptācijas nedēļa, tad trīs mēnešu pamatapmācību kurss, tad mācības specialitātēs, pēc tam jaunietis ir dienestā darba režīmā un dodas uz dienestu kā uz darbu – no rīta ierodas, vakarā var doties mājās.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
No šī gada dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
