Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē barot bērnu tikai ar krūts pienu līdz sešiem mēnešiem, nepiedāvājot ne ūdeni, ne piena maisījumu. Turpmāk tiek rekomendēts turpināt zīdīšanu kopā ar papilduzturu līdz bērna diviem gadiem vai ilgāk, pēc mātes un bērna vēlmēm vai vajadzībām. Balstoties Latvijas rādītājos, var secināt, ka mēs noteikti nesasniedzam PVO rekomendācijas un zīdīšanas pieredze daļai Latvijas māšu ir izaicinājumiem pilna, un tajā vajadzīgs atbalsts. Ir pierādīts, ka zīdīšana labvēlīgi ietekmē ne tikai bērna, bet arī mātes veselību, samazinot krūts un olnīcu vēža riskus, palīdzot ātrāk atgūties pēc dzemdībām.
Pētījumā par bērna zīdīšanas ilgumu tika aptaujātas 1407 mātes.
Pētījuma mērķis bija izanalizēt zīdīšanas ilgumu Latvijā saistībā ar māšu sociāli demogrāfiskiem faktoriem, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda ietekmējošajiem faktoriem.
Pētnieki konstatēja, ka sievietes, kuras nesaņem pietiekami izglītojošo informāciju dzimtajā valodā, nezīda bērnu tikpat ilgi kā tās, kuras saņem informāciju – latviski runājošām mātēm ir par 30% lielāka varbūtība zīdīt bērnus ilgāk nekā sešus mēnešus salīdzinājumā ar krieviski runājošām mātēm.
Sievietēm, kurām ir divi bērni, ir par 50% lielāka varbūtība zīdīt ilgāk nekā sievietēm ar vienu bērnu. Secināms, ka
Latvijas pirmdzemdētājas jūtas nedroši zīdīšanas jautājumā, iespējams, viņām ir nepietiekams atbalsts no veselības aprūpes speciālistiem vai informācijas trūkums.
Viens no sociāli ekonomiskajiem faktoriem – izglītība, spēlē noteicošo lomu ilgākajā zīdīšanas periodā Latvijas mātēm. Tika konstatēts, ka sievietēm ar augstāko izglītību ir divas reizes lielākas izredzes barot ar krūts pienu salīdzinājumā ar sievietēm ar pamatizglītību. Šos rezultātus var skaidrot ar augstāku veselībpratību sievietēm ar augstāko izglītību – viņas biežāk meklē izglītojošo informāciju un resursus, lai papildinātu savas zināšanas un prasmes nekā sievietes ar zemāku izglītību. Interesanti, ka citās zinātniskajās publikācijās ir pretēji rezultāti, kur minēts, ka sievietes attīstītajās Eiropas valstīs ar augstāko izglītību zīda bērnus īsāku periodu, skaidrojot to ar vēlmi turpināt veidot savu karjeru.
Smēķēšana ir viens no zema sociāli ekonomiskā statusa rādītājiem. Jau sen ir pierādīts, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem smēķē biežāk, savukārt cilvēki ar augstākiem ienākumiem biežāk velta savu laiku un līdzekļus veselības profilaksei. Arī mūsu pētījumā tika pierādīts, ka sievietēm, kas smēķēja grūtniecības laikā, ir divreiz mazākas izredzes ilgāk zīdīt bērnu salīdzinājumā ar nesmēķētājām.
Runājot par analizētajiem dzemdību faktoriem, Latvijas rezultāti ir līdzīgi citu valstu pētījumiem: bērnus, kurus pielika pie krūts uzreiz pēc dzemdībām vai pirmajā dienā, baro ar krūts pienu ilgāk nekā tos, kuriem zīdīšana bija uzsākta otrajā dienā pēc dzemdībām vai vēlāk. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka zīdīšanas uzsākšanai jābūt 30 minūšu laikā pēc bērna dzimšanas (izņēmums gadījumos, kad māte ir HIV pozitīva vai bija ķeizargrieziens). Mātēm, kam bērns piedzima priekšlaicīgi vai nav iespējas barot bērnu ar krūts pienu, tiek rekomendēts izmantot Mātes piena bankas pakalpojumus, kas ir izveidota Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonatoloģijas klīnikas paspārnē. Tiek aicināts arī ziedot savu krūts pienu Mātes piena bankai citu bērnu vajadzībām (vairāk informācijas ir pieejams šeit).
Aptaujājot respondentes par psiholoģiskā atbalsta saņemšanu no partnera pēcdzemdību periodā un viņu pašu vēlmi vai vajadzību saņemt palīdzību, tika noskaidrots, ka šie faktori neietekmēja zīdīšanas ilgumu.
Es kā viena no šī pētījuma autorēm salīdzinu mūsdienas zīdīšanas uzsākšanas mākslu ar braukšanas apmācībām bez instruktora. Kāda sieviete, uzsākot zīdīšanu, "atmet tai ar roku", kādai ir Dieva dotās iemaņas, savukārt mazākais sieviešu īpatsvars, simts reizes "iebraucot kokos un žogos", tomēr iemācās un turpina krūts barošanu jau ilgstoši, kā to iesaka Pasaules Veselības organizācija. Cerams, ka nākotnē arī Latvijā būs pieejamas zīdīšanas konsultantu vai vecmāšu atkārtotas bezmaksas mājvizītes pēcdzemdību periodā, lai apmācītu un atbalstītu jaunos vecākus. Es uzskatu, ka krūts piens ir kā pirmā vakcīna, ko saņem jaundzimušais, tas satur visas nepieciešamās barības vielas, vitamīnus un antioksidantus pirmajos dzīves mēnešos.
Veselības speciālisti aicina jaunās māmiņas meklēt visu nepieciešamo atbalstu zīdīšanas jautājumā un nepadoties dažreiz grūtajā "cīņā" par bērna un savu veselību!
Mūsdienās dažādas pašvaldības un biedrības piedāvā bezmaksas lekcijas topošajiem vecākiem par krūts barošanu. Kā arī Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija sniedz nepieciešamo atbalstu zīdīšanas jautājumos visiem, kas to vēlas. Šogad Slimību profilakses un kontroles centrs publicēja jauno informatīvo materiālu par zīdīšanu un tās veicināšanu "Zīdīšanas ABC", kas ir brīvi pieejams šeit.
Šī gada maijā rezultāti tika publicēti starptautiski zinātniskajā žurnālā MDPI "Medicina" un tiks prezentēti II Eiropas perinatālās un pediatriskās epidemioloģijas konferencē Dānijā jau septembrī.
