"Diendusa nepieciešama, lai augtu, attīstītos un mācītos," uzsver pediatre un miega speciāliste Marta Celmiņa. Labākais veids, kā atšķirt tos, kuriem nevajag gulēt, ir, ja aizmiguši dienā, tad vakarā nevarēs aizmigt, jo izgulējušies dienas laikā.
Latvijā bērni līdz pieciem gadiem diendusu guļ, ja pēc piecu sešu gadu vecuma bērns guļ diendusu, tas ir iemesls, lai dotos pie miega speciālista, jo šajā vecumā bērna smadzenēm miegs nav nepieciešams.
Speciālists skatīsies iemeslu, kādēļ bērnam diendusa nepieciešama – naktī par maz miega, naktī sliktas kvalitātes miegs vai miegainība, kuru rada nepareiza smadzeņu darbība.
"Bērnus ar dažādām attīstības īpatnībām neliek šajā "kastītē"," pauž miega speciāliste.
Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte uzsver, ka bērnam "rutīna, aizmiegot dienas laikā, ir ļoti svarīga. Dārziņā nav bērnu, kuri neguļ diendusu, bet gulēšanas laiks pamazām kļūst īsāks. Ir bijuši vecāki, kuri saka, ka bērni neguļ diendusu, tomēr dārziņā guļ."
PII "Ketes māja" vadītāja Sintija Šteinberga skaidro, ka dārziņā ir jauktas grupas, katrai istabai savs ritms. Gulētiešanas laikā klausās pasaku vai dziesmu, vēlāk visi bērni guļ diendusu. Visi bērni atpūšas diendusas laikā.
Normatīvie akti (MK noteikumi Nr.890) regulē prasības dārziņiem, arī pēcpusdienas atpūtu – dārziņš var izvēlēties, kā to organizēt – galda spēles, grāmatu lasīšana, atpūta uz īpašiem spilveniem, matračiem.
Dienas režīmu izstrādā un apstiprina iestādes vadītājs, lai bērnam būtu labāk un komfortablāk, pauda Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka, akcentējot, ka tā ir pēcpusdienas atpūta, ne obligāti diendusa.
Mamma Baiba dalījās ar savu pieredzi – bērns neguļ diendusu, viņai 22 Rīgas bērnudārzi atteica pieņemt bērnu bez diendusas gulēšanas.
Dārziņos ir gadījumi, kad bērnam ir jāguļ, kaut arī neaizmieg. Marta Celmiņa saka: "Pamēģiniet pagulēt divas stundas neaizmiegot!" Ir arī gadījumi, kad miega speciālisti konstatē, ka bērnam nevajag gulēt diendusu, un raksta dārziņam izziņu.
Speciālisti arī skaidro, ka dārziņam ir grūti realizēt to, ka kāds no bērniem neguļ diendusu, to grūti atrisināt darbinieku skaita un telpu trūkuma dēļ.
Miega speciāliste Celmiņa uzskata, ka nepieciešami aktīvi vecāki, kas virzītu šī jautājuma risināšanu, izstrādātu dažādus risinājumus, pielāgotu iespējas.
Tam piekrīt arī Vineta Jonīte, šobrīd noteikumi nesaka, ka jāguļ kāds konkrēts laiks, tas ir katras iestādes kompetencē un izvērtēšanā. Jāapgūst jaunas iemaņas, jautājumu nepieciešams attīstīt un risināt katrā dārziņā.
Miega speciālistes ieteikumi dienas režīma sakārtošanā: nav vienas brīnumtabletītes, miegs ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Ja bērnam ir reālas miega nepieciešamības daudzuma izmaiņas, tam ir jāpielāgojas, cieņpilni jārunā ar bērnudārza speciālistiem.
Ir daudz cilvēku, kas diagnosticē problēmu, bet nevēršas pie dārziņa ar risinājumu. "Vecāki var rakstīt vēstules bērnudārzu dibinātājiem ar ierosinājumu izveidot kādu īpašu grupu bērna speciālai vajadzībai – negulēt. Tāpat varētu arī mainīt bērnudārzu darba laiku," pauda Jonīte.
