Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs skaidro, ka pilnveidotajā mācību saturā ir satura jautājumi, kas saistīti ar skolēnu sociāli emocionālajām prasmēm, skolai jāsaprot, kā to pilnvērtīgi īstenot. Mainās klases audzinātāja loma – ne tikai pamanīt problēmu agrīni, bet nepieciešama proaktīva darbība. Sarežģītība tā īstenošanā – pedagogiem jāapgūst jaunas prasmes. Otrā problemātika – skolām prioritāšu skaits ir nereāli liels – dažādi jautājumi, visi svarīgi. Trešā problemātika –
ilgtertmiņa un hroniska problēma – skaidra tiesiska regulējuma ar atbildībām starp pedagogiem, vecākiem un citiem, kas pieslēdzas konkrētos gadījumos, trūkums.
Domājot no praktiskās puses – prioritāte vienmēr ir bērns un viņa intereses. Svarīgi pedagogiem iemācīties sadarboties ar vecākiem, akcentēja Salacgrīvas vidusskolas speciālā pedagoģe, Kiwa trenere Agne Berga.
Tālmācības vidusskolas angļu valodas skolotāja Agnese Gromova-Ķurēna skaidroja, ka skolā audzēkņu spektrs ir plašs – ir talantīgi un ir arī tādi, kuriem tālmācība ir pēdējā izglītošanās iespēja.
Ir grūti sajust un pamanīt bērna problēmas, jo tālmācībā ir paslēpušies bērni un vecāki. Ir grūti nonākt līdz tam, ka pedagogs ir sadarbības partneris.
Skolotājs ar vienu vārdu vai teikumu var sagraut vai iedvesmot.
Pedagogiem jāsaprot, ka jebkurā no mums ir kas cilvēcīgs, ģimenes ir tādas, kādas ir, pedagogi tādi, kādi ir, jāsaprot, ko varam darīt.
Lai arī kādi šie stāsti neizklausītos, no viņiem kāds būs nākamais dakteris, rokmūziķis un citu profesiju pārstāvji, skaidroja Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļas teritoriālā centra "Āgenskalns" vecākā sociālā darbiniece Jana Pūķe. Tas dod tiem, kas strādā ar bērniem, pārliecību, ka būs labi. Ir vairāki iemesli, kāpēc bērni nonāk līdz tam, ka nemācās. Bērniem vecāki var nākt no disfunkcionālām ģimenēm, viņiem izglītība nav vērtība. Proaktīvais darbs ar bērnu ir jau piecu sešu gadu vecumā, ja to pamana pirmsskolā, tad bērnam veido atbalsta bloku, redzot, ka ģimene nav atbalstoša bērnam vai bērnam ir kādas mentālas mācīšanās problēmas. Ir arī vecāki, kuri nav spējīgi rūpēties par bērniem.
Ir bijušas plašas diskusijas – vai no pirmsskolas par problēmām informēt skolas, vai to dara vecāki. Tagad to dara vecāki. Vecākiem ir satraukums, ka bērns tiks stigmatizēts, ja par bērnu pirmsskolas ziņos skolai . Skolai ar lielām klasēm ir jautājums – kā bez šādas informācijas nodrošināt kvalitatīvu izglītību.
Iekļaujoša izglītība ir tāda, ka visi mācās, šobrīd mēdz būt tā, ka nemācās neviens.
Mēs redzam, ka 1. klasēs ir vismaz viens vai vairāki bērni ar uzvedības problēmām vai ir nepieciešama profesionāla palīdzība no malas, otra problēma, ka vecāki savu pieredzi projicē uz bērnu, tā nonivelējot pedagogu pūles, akcentēja Pestovs.
Tālmācībā ir grūti saņemt informāciju par skolēniem. Vecāku, skolas, iepriekšējo pedagogu sadarbība ir būtiska. Ir jāizglīto vecāki, uzskata Gromova-Ķurēna.
Skolas un sociālā dienesta sadarbība ir dažāda, katrai institūcijai ir savas sadarbības tradīcijas. Ir aktīvās skolas, ir tādas skolas, kur sociālais pedagogs, saprotot konkrētās ģimenes modeli, iesaistās, ir skolas, kuras palīdzību lūdz pavasarī, jo bērns nenāk uz skolu. Ir jādomā, kā maksimāli skolas vidi balstīt ar sociālo atbalstu. Palīdzība jāsniedz skolēna vidē, ne pie darbinieka kabinetā. Pusaudžu vecumā vecāki nav autoritāte, jāmeklē palīdzība no ārējā loka, skaidroja Pūķe.
Nepietiek atbalsta komandas kapacitātes. Sadarbība ar sociālajiem dienestiem ir dažāda, tas atkarīgs no darbinieka, cilvēku faktors ir izšķirošais, pauda Pestovs.
Visi procesi ir lēni, izmainīt uzvedības veidu ir grūti un laikietilpīgi, paradumi mainās lēnām. Ja atkrīt vecāku iesaiste, skolai jāstrādā vairāk,
domā Berga.
Pieeja, kad skolēnu izslēdz no skolas, diemžēl ir aktuāla. Tas ir vērtību jautājums – vai mēs sludinām, ka katrs bērns ir svarīgs un to pierādām, uzsvēra Pestovs.
Mazajās skolās ir vieglāk pamanīt tos bērnus, kas nākotnē varētu būt riska grupās, pauda Berga.
KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS DOD PIECI MĀJASLAPĀ
Ārkārtas tūlītēja palīdzība:
- OPEN Radošais Centrs Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
- YOU+ Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar YOU+. Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
- SAIF Sociālā atbalsta un izglītības fonds Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
- Laiks jauniešiem Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:
- Palīdzēsim Viens Otram Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.
- Latvijas Samariešu apvienība Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība Jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.
- Resiliences centrs Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.
- House of Hope Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.
- Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažādi atbalsta un sociāli pakalpojumi, sazinies.
- Palīdzēsim.lv Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.
"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.
