Par visefektīvāko, taču teju neatgriezenisko kontracepcijas metodi Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" sarunājas ginekoloģe dzemdību speciāliste Zane Grabe, ginekoloģe dzemdību speciāliste Karlīna Elksne un urologs andrologs Andris Ābele.
Grabe skaidro, ka sterilizācija ir kontracepcijas metode, kas nodrošina olšūnas neapaugļošanos, izmantojot operatīvu metodi. Mūsu valstī to regulē reproduktīvās veselības likumi un Ministru kabineta noteikumi. Elksne akcentē, ka pie mums, ja runā par kontracepciju, domā tabletes, bieži līdz galam neapjaušot, ko tas nozīmē.
Sterilizācija ir neatgriezeniska kontracepcija vīriešiem, viena no efektīvākajām un izmaksās mazākā. Pasaulē to izmanto apmēram 2% vīriešu, Lielbritānijā ap 10%, Latvijā knapi sanāktu 0,5%. Tomēr aizvien vairāk vīriešu tajā iesaistās, skaidro Ābele.
Grabe pauž, ka pasaulē nav pat 10% sieviešu, kas izmanto šo metodi. Latvijā nav pētījumu, bet pēc aptaujām spriežot, apmēram 1% sieviešu izvēlas sterilizāciju kā kontracepcijas metodi. Pieredze rāda, ka to izvēlas biežāk sievietes ar medicīniskām problēmām. Bieži atbilde uz jautājumu – kā izvairīties no grūtniecības, ir – pārtrauktais dzimumakts. Tas netiek uzskatīts par kontracepcijas metodi.
Vīriešu vidū šis pieaugums saistīts ar izglītību, – jo izpratne lielāka, jo mazāk aizspriedumu. Jo vairāk vīrietis tiks iesaistīts pāra diskusijā par kontracepciju, jo labāk, saka Ābele.
Grabe uzskata, ka vīriešiem ir šī operācija vienkāršāka. Sievietēm tā ir operācija vispārējā anestēzijā, visbiežāk laparoskopiska, komplikāciju risks ir zems. Olvadu nosien, uzliek gredzenu vai pārgriež. Tiek runāts arī ar sievietēm par to, lai izņemtu olvadus, tas mazina olnīcu vēža risku. Operācija parasti notiek dienas stacionārā, tā ilgst augstākais 20 minūtes. Pēcoperācijas periodā var izjust nelielu diskomfortu, sāpes var noņemt ar vienkāršiem pretsāpju līdzekļiem.
Ķeizargriezienu laikā to var izdarīt dažās minūtēs, skaidro Elksne. Šai procedūrai anatomija ir ļoti pateicīga pēcdzemdību periodā.
Sterilizācijas operāciju vīrietim dakteris Ābele salīdzina ar vizīti pie stomatologa, tā ir daudz vienkāršāka, ar lokālu anestēziju, minimāls grieziens katra sēklinieka pusē, šuves pašas uzsūcas, nav būtisku ierobežojamu pēcoperācijas periodā. Šī metode vīrietim ir drošāka un vieglāk panesama. Pēc trim mēnešiem jānodod spermogramma, lai pārliecinātos, ka nav dzīvu spermatozoīdu.
Literatūrā bieži apraksta to, ka sterilizācija nav 100% droša, tas gan ir zem 1% no gadījumiem.
Likums saka, ka tie, kam ir 25 gadi un vairāk, var šo operāciju veikt ar pacienta informētu piekrišanu, jaunākiem, ja ir kādas medicīniskas indikācijas.
Vidējais vecums, kad sievietei dzimst bērns, ir pāri 30 gadiem. Lēmumu nevar pieņemt emocionāli, tāpat ir liels procents šķirto laulību,
problēmas akcentē Ābele. Operāciju var veikt arī par valsts finansējumu, bet rindas ir garas, jāgaida vairāk nekā vienu gadu.
Sievietēm līdz 19 gadu vecumam, kuras ir ieslodzījuma vietās, vai atbrīvotas no ieslodzījuma, kurām ir viens bērns, vai ir garīgās saslimšanas, kontracepcija, tai skaitā sterilizācija, ir bez maksas, pauž Grabe.
Savu izvēli veikt sterilizāciju nožēlo 15–30 % sieviešu; jo jaunākā vecumā tas izdarīts, jo lielāka nožēla,
pauž Grabe.
Ābele skaidro, ka pirms operācijas veikšanas, īpaši jaunākiem vīriešiem, piedāvā sasaldēt spermu mākslīgai apaugļošanai, protams, vēlāk var iegūt spermu no vīrieša, bet tas ir sarežģītāk. Veic arī atgriezenisko vazektomiju, tas ir dārgāk un ne vienmēr veiksmīgi izpildāms. Jo ilgāks laiks no vazektomijas veikšanas, jo sliktāks pēcoperācijas iznākums, neiesaka veikt to vēlāk nekā 10 gadus pēc operācijas. Vīriešu vidū nožēlu par izdarīto operāciju izjūt krietni mazāk vīriešu nekā sieviešu.
