Kādā vecumā bērns jāsāk atradināt no autiņbiksītēm? Bozotova skaidro, ka tiek sadalīti dienas un nakts posmi. Attiecībā uz dienu – līdz trim četriem gadiem, uz nakti – pieci seši gadi, kad bērnam izveidojas urīna saturēšanas kontrole. Šie ir mentālie vecumi, kuri saistīti ar anatomisko un funkcionālo attīstību, to nosaka arī individuāla attīstība.
Ir vairāki vecumposmi, kuros podiņmācību apgūt ir vieglāk, akcentēja Melngalve. Viens posms ir pusotrs līdz divi gadi, kas dabiski veidojas sadzīvē, – bērnam rodas interese, spēja pašam novilkt un uzvilkt bikses, aiziet līdz podiņam, apsēsties un piecelties no podiņa.
Pusotra līdz divu gadu veca bērna mācīšana lietot podiņu ir vecāku vēlme, pauda Bozotova. Bērns piedzimst ar reflektoro urinēšanu, ar laiku attīstoties smadzenēm, varam runāt par iegūtā refleksa stabilitāti.
Vecāku aktivitātes, radinot bērnu uz podiņu no pusotra gada, ir apsveicamas, bet nevar neko piedāvāt uzstājot, jo tad bērnam radīsies negatīva pieredze un protesti.
Podiņmācības sākumam nevajadzētu sakrist ar kādiem citiem svarīgiem notikumiem bērna dzīvē, piemēram, bērns sāk iet uz dārziņu, uzsvēra Melngalve. Vecākiem jābūt nosvērtiem un jāsaprot, ka podiņmācība var izdoties uzreiz, bet var arī neizdoties. "Noteikti ne ar lielu stresu, lai tas nerada sarežģījumus," uzsvēra Melngalve.
Bozotova podiņmācības sākumā iesaka bērnam pēc pamodināšanas novilkt pamperu un uzsēdināt uz poda, bet parasti jau bērna ķermeņvaloda palīdz saprast, kad ir nepieciešams iet uz podiņa. Nav konkrētu ieteikumu par laiku un metodēm. Tuvojoties siltam laikam, velkam nost pamperu, ļaujot bērnam pašam saprast rīcību, pauda Bozotova.
Apmācības procesā ir svarīgi, ka bērns izjūt slapjās bikses, tas palīdz, autiņbiksīšu valkāšana liedz šo sajūtu.
Svarīgi nesākt cīnīties ar bērnu, ja bērns negrib iet uz podiņu, skaidroja Melngalve.
Bozotova akcentēja, ka svarīgi arī vienas ģimenes bērnus nesalīdzināt un nekaunināt bērnu, ja kas nesanāk, jo katrs bērns attīstās citādi.
