Cēsīs šodien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki rīkoja paši savas mācības, lai vēl labāk un ātrāk spētu glābt, un pilveidoja arī niršanas prasmes noslīkušu cilvēku meklēšanas gadījumos. Cēsu pusē glābēji reizi mēnesī mācībās atkārto un pilnveido niršanas un glābšanas iemaņas uz ūdens.
"Lai nebūtu pārsteigumu, jo tomēr vienreiz mēnesī nav bieži. Nav tā, ka katru dienu mēs to darītu. Var daudzkas arī aizmirsties, tāpēc jāatkārto regulāri," uzsver Cēsu daļas ugunsdzēsējs glābējs, ūdenslīdējs Mareks Norvelis.
"Braucam iegremdēties, peldēt, nirt, un tā veicinām meklēšanas darbu iemaņas, lai varētu vieglāk strādāt notikumu vietā," pauž VUGD Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas vada komandieris, ūdenslīdējs Gusts Roļskijs.
Bērnu pie ūdens tilpēm bez uzraudzības nedrīkst atstāt ne sekundi – nelaime var atnākt pēkšņi. Ik gadu piemājas ūdenstilpēs noslīkst vairāki mazi bērni; statistika par jūrā, ezeros, upēs noslīkušiem ir vēl skaudrāka.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa uzsver, ka "bērni slīkst klusējot. Viņiem zemapziņā ir šī sajūta, ka viņi ir izdarījuši ko sliktu. Līdz ar to viņi nesauc palīgā, jo pieaudzis cilvēks mēģinās saukt palīgā. Tas noteikti arī nebūs skaļi – palīgā, palīgā! – kad mēs slīkstam; mēs vienkārši fiziski nevaram pasaukt palīgā."
Kā stāsta glābēji: matrači, riņķi, uzroči nav droši – patiesībā tās ir tikai rotaļlietas, kas nepasargā no noslīkšanas. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste.
Vējiņa: "Bērnam uzliek šo riņķi ap vidukli ar domu, ka bērns turēsies virs ūdens un viņš droši peld. Paiet mirklis, kur viņš jau ir iepeldējis dziļāk un ar kājiņām vairs netiek klāt pie zemes. Līdz ar to viņš sabīstas, izslīd cauri šim riņķim, nav pie kā pieturēties un uzreiz rodas riska situācija."
Glābēji atzīst, ka pārsvarā vecāku neuzmanība, paviršība ir biežākais iemesls, kāpēc bērns noslīkst.
"Ziemā bija Ropažos puisītis, kas bija slidinājies pa kalniņu un ieslīdējis upē. Siguldā bija meitenīte, kuru vecāki nepieskatīja. Meitene bija aizgājusi ārpus peldēšanas zonas, kur uzreiz pāri galvai. Straume ir tik stipra, ka lielam ir grūti pat cīnīties, kur nu vēl mazam. Svarīgi ir nepārvērtēt savas spējas, jo ko tad mazs bez uzraudzības var izdarīt," skaidroja Norvelis.
Sastaptie ūdens prieku baudītāji atzina, ka viņi ievēro drošību ūdens tuvumā.
Ne tikai pārdroša rīcība uz ūdens, bet arī peldēšanas neprasme ir risks Latvijā. Kopš peldēšanas sezonas sākuma, kas ir 15. maijs, šogad noslīkuši jau 27 cilvēki. Latvija ir pirmajā vietā Eiropā noslīkušo skaita ziņā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju.
Šodien Rīgas rajona tiesa skatīt krimināllietu pret pērn Gaujā noslīkušās meitenes māti un patēvu, kuri apsūdzēti par to, ka nav nodrošinājuši bērna drošību un uzraudzību peldvietā pie Gaujas Siguldā.
