"Ģimenes studijā" diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos Olga Ozola, centra drošai bērnībai "Dardedze" valdes locekle Laila Balode, Latvijas Autisma apvienības vadītāja, platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa un Bērnu aizsardzības centra Bērnu tiesību uzraudzības dienesta Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Vita Volonte.
Šogad ir tapis "Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību". Tas, no vienas puses, varētu būt risinājums situācijām, kad pedagogiem jāsaskaras ar vardarbīgiem audzēkņiem. No otras puses, šāds piedāvājums izpelnījies arī kritiku, ka skolēna atstādināšana no mācību iestādes uz laiku neko nerisinātu, tieši pretēji – vardarbību tikai vairotu.
Jau 2022. gadā nevalstiskās organizācijas parakstījušas atklātu vēstuli, iebilstot Izglītības likuma grozījumiem, kas ļautu no skolas uz laiku izslēgt tā sauktos "sarežģītos" bērnus.
Ivans Jānis Mihailovs akcentē, ka MK noteikumi
paredz iespēju ekstraordināros gadījumos mainīt skolēna mācību režīmu – citā telpā ar pedagogu vai 30 dienas mācās ārpus skolas. Vecākiem jāsadarbojas ar skolu.
Šo sistēmu pielieto reti, kad ir reāli paša skolēna apdraudējumi vai skolēns apdraud citus. Tā nav izslēgšana, uzsver Mihailovs: "Uzskatām, ka atsevišķos gadījumos tā ir nepieciešama rīcība."
"Dardedze" sākotnēji iebilda pret šādu mācību režīma maiņu, jābūt skaidriem kritērijiem, kādas ir šīs situācijas, skaidro Laila Balode. Pieredze rāda kādu gadījumu, kad 30 dienas izvēršas par "murgainu pasākumu" visām pusēm, jo nav skaidrs, kāpēc tāds lēmums.
"Redzam, ka ar šo netiek risināti cēloņi," skaidro Līga Bērziņa. Šajos gadījumos ir milzīga slodze ģimenei, sodīti tiek klases bērni, nekas nemainās pašā skolā. Ir bērni, kuri var šādi nonākt uz ielas, un tas kļūst par sociālā dienesta vai iekšlietu dienestu problēmu. Lielākā daļa bērnu ar sarežģītu uzmanību skolā neatgriežas. Mums ir gadījumi, kad bērnam uzsāk lietu par agresīvu uzvedību, jo nespēj nosēdēt skolā mierīgi. "Interpretācija paver iespēju sistēmai izrēķināties ar ģimenēm tā vietā, lai palīdzētu," uzsver Bērziņa.
Olga Ozola vēlas aizstāvēt nozari, jo liela iniciatīva nāca no izglītības iestāžu vadītājiem, viņiem šāda norma bija ārkārtīgi nepieciešama. Svarīgi, lai iestādes vadītājam ir šāds instruments, lai izveidotu bērna uzvedības atbalsta plānu, nodrošinātu mācību darbu individuālā programmā. Olga Ozola uzskata, ka "šis ir jēgpilni, jo runājam par drošību."
Bērnu tiesību aizsardzības departamenta ieskatā mācību režīma maiņa varētu būt kā galējais lēmums pēc situācijas izpētes, novērtējot individuālo mācību programmu, kādi pasākumi plānoti, lai novērstu vardarbīgu uzvedību, kādi pašvaldības un citu iestāžu iesaiste, skaidroja Vita Volonte. Skolai jābūt komunikācijai ar vecākiem.
Šobrīd izpratne par vardarbības mazināšanas pasākumiem izglītības iestādēs ir dažāda,
ir veidoti materiāli, kas palīdzētu pedagogiem. Materiālos vardarbība iedalīta trīs līmeņos, tikai trešajā līmenī var runāt par mācību režīma maiņu. Pēc notikuma uzreiz nemaina mācību režīmu, sākumā bērnam dod iespēju mācīties atsevišķā telpā, tad izvērtē tālāko rīcību.
Ja bērnam ir mainīts mācību režīms, tad tā ir arī mācību iestādes un pašvaldības problēma, visiem jārisina problēma kopā. Mācību režīma maiņa ir juridisks akts, kas prasa situācijas izvērtēšanu, uzsver Mihailovs.
