Kāpēc tā – tas ir vecāku izglītotības vai zobārsta nepieejamības jautājums? "Ģimenes studijā" analizē Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste Ilona Viduskalne, zobārste no Liepājas Airisa Leščinska un Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā Andis Paeglītis.
Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā Andis Paeglītis skaidro, ka ir veikti divi pētījumi – 2015.–2016. gadā un 2021.–2022. gadā. "Šajos pētījumos varam būt apmierināti, ka situācija nav krasi mainījusies, varbūt pat uzlabojusies," skaidro Paeglītis. Rīgā ar bērnu zobu veselību ir labāka situācija, reģionos sliktāka.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste Ilona Viduskalne pauž, ka ir korelācija starp piena zobu veselību un pastāvīgo zobu veselību. Strādājošie ārsti neredz lielu uzlabojumu bērnu zobu veselībā. Par kariesa izplatību maziem bērniem Slimību un profilakses centra pētījumā 2023. gadā var noskaidrot, ka atpaliekam no Eiropas valstīm, arī no Lietuvas un Igaunijas.
Ir iespējams, ka kariess maziem bērniem piena zobos ir apmēram pusei bērnu. Kādā citā pētniecības darbā secināts, ka bērniem ir vidēji astoņi bojāti zobi, kas ir ļoti daudz.
Zobārste no Liepājas Airisa Leščinska uzsver, ka lielākā pacientu daļa ir trīs, četrus gadus veci bērni, kuriem ir 8–12 bojāti zobi. Daktere ceturto gadu strādā Liepājā, ir novērojusi, ka situācija kļūst dramatiskāka. Dakteres personiskie novērojumi – vecāki nav ieinteresēti un motivēti bērnu zobu veselībā. Vecāki sāk domāt, kad bērnam zobs sāp. Ja vecāki vestu bērnu pie higiēnista, būtu interese un darbotos, situācija būtu daudz labāka.
Zobu tīrīšanā svarīga ir fluorīdu saturoša zobu pasta ar 1000 vienībām, zobus tīra divas reizes dienā pa divām minūtēm, jāpievērš uzmanība pareizai tīrīšanas tehnikai, zobi jātīra pēc brokastīm un pirms gulētiešanas.
Daudzi vecāki šo darbu novirza bērnudārziem. Zobu tīrīšanai jābūt tādam pat ieradumam kā roku mazgāšanai.
Viduskalne uzsver –
jo vairāk fluorīdu zobu pastā, jo labāk, zobu pastas ir pārbaudītas un absolūti drošas; jo ilgāk, jo labāk – jātīra ilgāk; jo tuvāk, jo labāk – tīrot jānoņem zobu aplikums. Mazs bērns nevar iztīrīt zobus, līdz skolas vecumam vecāks tīra bērnam zobus, tad līdz 10 gadiem pārtīra zobus.
Mums ir jānonāk pie situācijas, kur vecāki gūst zināšanas, ir mums dažādas vecākiem pieejamas programmas. Zināšanas jāņem no ģimenes – vecākiem un bērniem jāiet pie ģimenes zobārsta, uzsvēra Paeglītis.
Lielākā slikto zobu problēma – brīvie cukuri, konfektei jābūt kā saldajam ēdienam pēc galvenās ēdienreizes, skaidroja Leščinska.
Viduskalne akcentēja, ka labāk, ja visi saldumi ir vienā reizē pēc kārtīgas ēdienreizes. Vissliktākās ir našķošanās reizes.
Mūsdienās izmanto neinvazīvas kariesa apturēšanas metodes – izmanto silantus un ārstnieciskās lakas, ar to palīdzību samazina kariesa intensitāti.
Tīrīt zobus uzsākt no pirmā zoba ar zobu birsti un zobu pastu. Bērni raud, nepatīk, bet vecāki nedrīkst padoties. Šī nav vardarbība pret bērnu, ap četriem gadiem bērni zobus tīrīs paši. Vecāki bieži saka, ka bērns nevēlas, lai tīra zobus, un viņi nevēlas būt vardarbīgi pret bērnu, piespiežot tīrīt zobus. Ārste saka, ka
piespiest tīrīt zobus nav vardarbība, vardarbība ir mazu bērnu vest uz zobu labošanu narkozē.
Paeglītis akcentēja, ka vardarbība pret bērnu ir novest zobu veselību līdz stāvoklim, kad zobi sāp. "Mums nebūs traumu punkti zobu labošanai naktī, vecāku pienākums ir bērnu zobu stāvokli nenovest līdz tam."
Viduskalne: "Zobu tīrīšana ir ticība, kuru ir vērts praktizēt."
