Par to, kā definēt radošumu un vai to var izmērīt, diskutēja Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta direktore, PISA pētījuma vadītāja Latvijā Rita Kiseļova, jaunrades un uzņēmējspējas izglītības satura eksperte Ilze Mazpane, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes docente Daiga Kalēja-Gasparoviča un Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš.
Kā definēt radošumu?
"Man gribētos akcentēt, ka radošums ir spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem, reaģēt mainīgos apstākļos, un uzsvērt to, ka mūsdienās tam ir visai tāla saistība ar mākslām. Tas ir vairāk tomēr ciešā saistībā ar šīm daudzveidīgajām dzīves izpausmēm. Māksla ir tikai viens no līdzekļiem, kas lieliski spēj šo radošumu cilvēkā sekmēt," skaidroja Kalēja-Gasparoviča.
Radošums ir prasme pārvarēt dažādas dzīves situācijas, neskrienot ar pieri sienā, bet gan apstājoties un ieraugot citas durvis, kas ir atvērtas. Tāpat tā ir prasme pamanīt un ieraudzīt parastajā neparasto, kas iedvesmo un rod idejas jauniem risinājumiem.
"Es noteikti liktu klāt problēmu nestandarta risināšanu, kad mēs to darām nevis caur acīmredzamiem risinājumiem, bet gan no tāda sānu skata jeb horizontāla skatījuma, meklējot citus ceļus," norādīja Strautiņš.
Viņš uzsvēra, ka šīs prasmes jeb, vienā vārdā sakot, radošums ir tieši tas, kas jaunajā papildinātajā mācību saturā tiek akcentēts kā būtisks. Skolēniem tiek iedotas dažādas tehnikas un rīki, kā mēģināt risināt problēmas un rast jaunas idejas.
"Piemēram, ja mēs auditorijai jautātu, kā tradicionāli dažādās komandās mēs tiekam pie jaunām idejām, tad lielākā daļa droši vien atbildētu – ar prāta vētras metodi. Taču patiesībā ir ļoti daudz dažādu tehniku, gan 635, gan CoRT, gan sešas cepures, kas iedod strukturētus rīkus, kā radošumu attīstīt," stāstīja Strautiņš.
Ne tikai oriģināli, bet arī noderīgi
Mazpane savukārt norādīja, ka izglītības saturā radošums tiek definēts īsi: radošums ir process, kurā rodas jaunas un noderīgas idejas.
"Jaunas nozīmē oriģinālas, netradicionālas, nestandarta idejas, bet skaidrs, ka, ja šīs nestandarta idejas nav pielietojamas, tās guļ plauktā un neviens tās neizmanto. Tāpēc tām jābūt arī noderīgām vai atbilstošām kādai konkrētai jomai vai situācijai," pauda Mazpane.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka darbā ar skolēniem ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties radošā procesa soļus, no kuriem viens ir – ideju radīšana, kurā kritikai vai domāšanai par to, vai idejas ir labas vai sliktas, nav vietas.
"Tur mēs radām, mēs trakojam, mēs rotaļājamies, mēs panākam vieglumu, pārkāpjot to robežu, kad liekas, ka vairs nekā nav, – tad bieži vien rodas pašas labākās idejas. Tikai pēc tam nākamais solis būtu izvērtēt, kuras ir tās derīgās un labākās idejas. Šo ir ļoti svarīgi izglītībā nejaukt," skaidroja Mazpane.
Tas nozīmē, ka skolotājam, klasē dzirdot skolēnu ierosinām kādu jaunu un, iespējams, situācijai nepiemērotu ideju, uzreiz to nevajag kritizēt, bet gan palīdzēt skolēnam nokļūt produktīvākā domāšanas virzienā.
Latvijas skolēni ir radoši
Latvijā 92% skolēnu ir sasnieguši pamata un augstāku līmeni radošajā domāšanā, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs.
Kiseļova stāstīja, ka arī OECD, protams, PISA pētījuma kontekstā ir devis precīzu definīciju radošumam: ar to tiek saprasta dažādu ideju ģenerēšana – radošu, jaunu, inovatīvu, kas varētu nest pienesumu jaunu notikumu īstenošanā vai procesu ieviešanā. Tātad akcents ir uz radošām, inovatīvām idejām.
"Mūsu skolēnu sasniegumi ir labi. Rezultāti ir virs OECD vidējā, un valstu rangā tā ir apmēram 7.–10. vieta.
Vislabākie ir Singapūras skolēni, kā visur, un pēc tam seko visas OECD valstis, tajā skaitā arī Latvija. Vēl, runājot par sasniegumiem, Latvija šoreiz ir pirmajā vietā starp tām valstīm, kam ir vismazāk ļoti zemus sasniegumus uzrādījušie skolēni. Mēs esam nākošie aiz Singapūras, kur ir mazāk kā 10% skolēnu, kuri nesasniedz to pamata līmeni," stāstīja Kiseļova.
Pamata līmenis šī pētījuma izpratnē ir tāds, kurā skolēni var un rada, un izsaka dotajai situācijai atbilstošas idejas, un starp šīm idejām parādās arī kas inovatīvs.
Radošumu var izvērtēt
Kiseļova uzsvēra, ka radošās domāšanas vērtēšanas algoritms PISA pētījumā ir ļoti precīzs, salīdzinoši vienkāršs un skaidri definēts. Līdz ar to šķietami nenomērāmais patiesībā tiek nomērīts precīzi un bez liekām domstarpībām.
Viņai piekrita arī Kalēja-Gasparoviča, piebilstot, ka ne tikai starptautiskos, apjomīgos pētījumos, bet arī ikdienā radošumu ir iespējams novērtēt.
"Ir priekšstats, ka radošumu nevar vērtēt ikdienas mācību procesā, bet radošumu var vērtēt, jo radošumam ir kritēriji, radošumam ir pazīmes, un plus vēl radošumu mēs varam sadalīt sīkākās dimensijās.
Mēs varam vērtēt radošumu kā produktu, kā procesu, kā personības īpašības. Katrai šai dimensijai ir kritēriji, katram kritērijam ir rādītāji un pazīmes, un tie ir ārkārtīgi vienkārši lietojami arī skolotājiem," pauda Kalēja-Gasparoviča.
Līdz ar to ir svarīgi atmest aizspriedumus par to, ka radošums tiek attīstīts tikai mākslās, norādīja Mazpane. Jā, mākslas ar to tradicionāli varbūt ir vairāk nodarbojušās, taču skaidrs, ka inovācijas ir nepieciešamas arī eksaktajās zinātnēs un citur – radošā domāšana ir nomērāma un attīstāma jebkurā jomā.
