Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktore, Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA vadītāja Latvijā Rita Kiseļova skaidroja, ka pētījums mēra to, cik labi 15 gadus veci skolēni ir sagatavoti reālajai dzīvei, pārbauda, cik labi viņi savas zināšanas spēj pielietot dažādās dzīves situācijās. Šoreiz sasniegumi lasīšanā ir nedaudz samazinājušies, bet tie joprojām ir OECD valstu vidējā līmenī. Samazinājums ir statistiski nozīmīgs, tas ir 10 punktu robežās. Ja skatāmies uz sliktākiem un labākiem skolēnu sasniegumiem, tad to skolēnu skaits, kuri nesasniedz otro līmeni, kas ir pamatzināšanas, ir joprojām ap 20% (kas ir labāk nekā vidēji OECD valstīs), labākie sasniegumi lasīšanā ir pāri 4%. Pasliktinās meiteņu sasniegumi.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova uzsvēra, ka visā Eiropā tiek rekomendētas grāmatu starta programmas. Arī Latvijā valsts piešķīrusi 50 000 eiro šādai programmai. Pirmsskolas vecuma bērnus uzaicina uz bibliotēku, kur ir Pūčulēna skola, kad bērns pabeidz nodarbības, iegūst Pūčulēna somu ar dāvanām – rotaļlietu, grāmatu, ieteikumus vecākiem. Ielūgumus uz Pūčulēna skolu sūta, sadarbojoties ar sociālajiem darbiniekiem, kuri pārzina situāciju pašvaldībās.
Mērķa grupa šādai programmai Latvijā ir 40 000 bērnu, bet tā aptverti 4000 bērnu. Grāmatu dāvinājumi bez metodikas un iesaistes nav pasākums ar labiem rezultātiem.
Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja Dace Jansone akcentēja, ka skolā var pateikt, kuri vecāki lasa. Skolā ārpusklases lasīšana ir obligāta, var izvēlēties grāmatas, kuras lasīt.
Rakstniece Luīze Pastore pauda, ka nevajag lasīšanu fokusēt uz izlasītā daudzumu: "Grāmatas ar lielām bildēm ir māksla, tā arī ir sava veida lasīšana – mācīt lasīt mākslas valodā."
Lasīšanas veicināšanai nepieciešamas soļu programmas, nevar cerēt uz vecākiem.
Pie šādas programmas strādā, skaidro Tretjakova. Restarts lasīšanai – kompleksa programma, kā veicināt lasīšanu. Tā balstās uz trīs vaļiem – iespēja lasīt katru dienu (sekundārais analfabētisms liecina par burtu apguvi, bet netrenējot zināšanas zūd), profesionāļi, kuri strādā ar bērniem, lai ir pieejama šī programma ārpus skolām. Ir iezīmēti līdzekļi profesionālās pilnveides programmai. Skola viena nevar atrisināt šo problēmu.
Mūsdienu bērnam neveidojas galvā aina (no lasītā un dzirdētā), saka Tretjakova.
Pastore uzskata, ka bērna nevēlēšanās lasīt pat ģimenēs, kur vecāki lasa, ir digitālo tehnoloģiju dēļ. Bērni saskaras ar tekstiem un lasīšanu nepārtraukti. Tie ir īsi teksti, kuri neprasa ilgstošu lasīšanu un teksta izpratni.
Arī Jansone uzskata, ka dzīvā vārda komunikācija ir svarīgāka par viedierīcēm.
Kiseļova akcentēja, ka tehnoloģiju lietošana stundās ir vienmēr bijis sarežģīts process – to uzliek kā nākotnes vīziju. Mums šobrīd nav materiālu stundās, lai tos izmantotu. PISA pētījumā 40% aptaujāto 9. klases skolēni teikuši, ka viedierīces novērš viņu uzmanību, novērš uzmanību arī tad, ja citi lieto viedierīces, neskatoties uz to, skolēni viedierīces stundās neatslēdz. Korejā un Japānā šajā pētījumā zem 10% skolēnu teikuši, ka viedierīces novērš viņu uzmanību, jo tās neizmanto stundās.
Lasītprasmes uzlabošanai skolotājiem klasē nepieciešami palīgi. Tretjakova pauda, ka ir Latvijā skolas, kurās ir lasīšanas skolotāji, visā Eiropā ir lasīšanas skolotāji.
"Man kā autorei, ieejot skolā vai bērnudārzā, nav sajūta, ka ir koncentrācija uz lasīšanu. Ja neprot lasīt, neprot arī mācīties. Lasīšana (izglītības sistēmā) nav prioritāte,"
pauda Pastore.
