Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere, Latvijas Universitātes pētniece Ligita Grigule un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.
Niedre-Lathere pauda, ka pēc 19. februāra datiem ir 3701 Ukrainas civiliedzīvotājs, kas mācās Latvijā, no tiem virs 200 latviešu plūsmā, 1500 mazākumtautību plūsmā, 13 starptautiskā izglītībā, 428 bērni mācās Ukrainas tālmācībā.
Alijevs skaidro, ka viņa vadītajā skolā kopā mācās ap 1900 bērnu, mācās arī ukraiņu, viesstrādnieku bērni, tādi, kuri atgriežas Latvijā no ārzemēm, kopā ap 50 bērnu. Alijevs akcentē, ka ir bērni, kuri mācās, ir arī tādi, kuri te ir kā tranzītā, tāds ir ģimenes uzstādījums, tas ietekmē bērna uzvedību un mācību rezultātus.
Jākobsone-Gavala ir gandarīta par šo diskusiju, jo
būs jau ceturtais gads, kopš ukraiņu bērni ir Latvijā, bērnu situācija lielā mērā atkarīga no bērnu vecāku uzstādījuma par šo situāciju – iespējams, vecāki te dzīvo ar domu, ka tūlīt atgriezīsies mājās Ukrainā. Integrācijas aspekts ir ārkārtīgi svarīgs.
Latvijā mums pašiem ir ārkārtīgi plaša bilingvālā pieredze, uzsvēra Grigule, vairāk nekā 20 gadus ar to strādā. Šobrīd, reaģējot uz jauno situāciju ar Ukrainas bērniem, ir jauni materiāli. Jānodala ir pirmsskola, maziem bērniem smadzenes ir plastiskas, viņi ātri apgūst valodu. Katrs skolotājs ir valodas skolotājs, valodas jautājumos runājam par diferencēšanu. Valodā ir dažādi slāņi, ir daudz dažādu palīgu, lai palīdzētu skolēniem.
Alijevs saskata lielu iespēju palīdzībai iesaistīt skolēnus, klasesbiedrus. Procesā diferencējot uzdevumus un pieejas, svarīgi ir palīgi. Ja skolēns iet palīgā klasesbiedram, viņš tikai iegūs. Uz šādu metodi jāuzdrošinās skolotājam.
Liberālā pieeja datiem liedz iespēju saprast, cik bērnu ir izglītības sistēmā un cik pamet mācības,
vēl vienu problēmu minēja Jākobsone-Gavala, akcentējot, ka nozīmīgs būtu darbs ar vecākiem.
Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa stāsta, ka skolā mācās 30 viesstrādnieku bērni. Viņa uzsver, ka valstij jāsāk domāt, ko darīt izglītības sistēmā ar viesstrādnieku bērniem. Tāpat attiecībā uz viesstrādnieku bērniem izglītības sistēmā nav vadlīniju, kā mācīt. Skolā ir viesstrādnieku bērni, ar kuriem pedagogi var sazināties, ja bērns runā kādā valodā, ar kuras starpniecību var sazināties, bet ir arī bērni, kuri runā tikai vjetnamiešu valodā. No valsts ir vajadzīga palīdzība bērnu apmācības starta punktam, lai bērns pirms mācībām skolā varētu nedaudz apgūt valodu.
Niedre-Lathere pauda, ka ir vadlīnijas, kā mācīt bērnus, tāpat politikas veidotājiem ir indikācijas, ka jāsagatavo jaunie pedagogi. Bez sadarbības ar pašvaldībām rezultātu nebūs, tas ir lielākais uzsvars.
