Pamatoti daudz uzmanības Latvijā pievēršam grūtniecībai, bērniņa un topošās mātes labsajūtai, taču par to, kas ar sievieti un viņas ķermeni notiek pēc dzemdībām, sarunas pietrūkst.
"Jau pašā grūtniecības laikā mudinām sievietes pievērsties iegurņa pamatnes muskulatūras treniņiem, kas ir tikpat svarīgi kā vispārēja fiziska sagatavotība. Pēc dzemdībām, ja sievietei viss ir kārtībā un viņa tiek izrakstīta no slimnīcas pēc trim četrām dienām, viņa satiek savu ginekologu vai vecmāti tikai pēc pusotra mēneša. Pa šo laiku daudz kas jau ir varējis notikt, daudz kas varbūt jau ir palaists garām," atzina Rācene.
Pēcdzemdību agrīnajā laika posmā lielāks uzsvars tiek likts uz to, kā jūtas mazulis, vai mazulim viss ir kārtībā, un sievietes veselība tiek atstāta otrajā plānā, bet ginekoloģe cer, ka tas mainās un mainīsies.
"Man gribētos pēcdzemdību periodu nosaukt par ceturto trimestri, jo tiešām lielas izmaiņas ir notikušas ķermenī, kas lēnām, lēnām atgriežas. Manuprāt, mēs, fizioterapeiti esam izdarījuši lielu darbu un esam iztulkojuši vadlīnijas par pēcdzemdību periodu, tieši kā sievietēm atsākt skriet pēcdzemdību periodā. Šobrīd tās, manuprāt, ir vienīgās vadlīnijas, kā mēs varam sievieti vadīt pēcdzemdību periodā, kā viņai ieteikt atsākt fiziskās aktivitātes," norādīja Kovaļenko.
Fizioterapeiti gan nav primārās aprūpes speciālisti, kas parasti satiek grūtnieces dzemdību vai pēcdzemdību laikā. Lai topošā vai jaunā māmiņa nokļūtu fizioterapeita kabinetā, ir nepieciešams nosūtījums no ārsta – speciālista. Ideālā pasaulē apmaksāts fizioterapeita apmeklējums pienāktos katrai sievietei, atzina Bekere.
"Tas, kāpēc es vispār strādāju fizioterapijas jomā, ir tieši profilakse, bet diemžēl, gadiem ejot, Latvijā mēs redzam ļoti maz sieviešu, kas atnāk profilaktiski uz vizītēm. Grūtniecības laikā noteikti ar ārstu ir jāsaskaņo fizioterapeita vizīte, bet pēcdzemdību periodā sieviete arī pati var vērsties pie fizioterapeita. Noteikti vajag nākt arī profilaktiski pie fizioterapeita," Bekere norādīja.
"Laiks pēc dzemdībām nav vienīgais brīdis, kad mums jāatceras par iegurņa pamatnes muskulatūru, jo tā ir ārkārtīgi svarīga muskulatūra, kas veido pamatu mūsu vēdera dobuma orgāniem. Tā pareizi būtu jātrenē, ja tā var teikt, ne tikai grūtniecības laikā, bet arī pirms grūtniecības, un it sevišķi pēc dzemdībām.
Es teiktu, ka mums, sievietēm, visu mūžu būtu jādomā par iegurņa pamatnes muskulatūru, ne tikai jāatceras par to pēc dzemdībām," uzsvēra Rācene.
Arī Kovaļenko uzsvēra, ka pētījumi liecina, – ja sieviete jau grūtniecības laikā sāk strādāt pie iegurņa pamatnes muskulatūras nostiprināšanas, tas var samazināt urīna nesaturēšanas risku pēc dzemdībām.
"Gribu uzsvērt, ka viss sākas jau grūtniecībā saistībā ar hormonu izmaiņām, pieaugošais progesterona līmenis atslābina mūsu saites un muskuļus. Ir jāatceras, ka ne jau tikai pats dzemdību veids nosaka, būs vai nebūs iegurņa pamatnes disfunkcija. Es esmu dzirdējusi ikdienas sarunās, ka "man jau būs ķeizargrieziens, viss būs labi". Nebūs labi! Ķeizargrieziens nav panaceja, lai izvairītos no iegurņa pamatnes traucējumiem turpmāk dzīvē, jo pārmaiņas sākas grūtniecībā, bet ir daudz kas, ko varam darīt, lai novērstu šīs pārmaiņas, jo tās ir dabiskas, tās būs un bija, jautājums ir, ko mēs darām, lai saglabātu dzīves kvalitāti," pauda Rācene.
Grūtniecība sievietes ķermenī ievieš lielas izmaiņas, un pilnībā tās kontrolēt nav iespējams, taču mazkustīgs dzīvesveids grūtniecības laikā palielinās risku negatīvām sekām – vēdera priekšējās sienas un iegurņa pamatnes izstiepšanos.
"Jebkuras izmaiņas, kas skar iegurņa pamatni, katra sieviete var piedzīvot dažādi. Noteikti, ka tur ir loma fizioterapeitiem, kas var palīdzēt atjaunot iegurņa pamatnes muskulatūras funkcijas, īpaši, ja jau ir kādas sūdzības, bet es noteikti tāpat uzsvērtu profilaksi. Pēc tam jau konservatīvi ar vingrojumiem var kaut ko palīdzēt, bet efektivitāte konservatīvajai ārstēšanai, fizioterapijai būs daudzkārt mazāka, nekā tad, ja sāksim to darīt uzreiz vai ideālā variantā jau grūtniecības laikā," uzsvēra Bekere.
