"Pieredze rāda, ka cilvēki, kuri manu bērnu nepazīst, sadāvina dāvanas, kuras viņam nav vajadzīgas. Vērtīgās dāvanas ir tās, kuras bērns pats var izvēlēties," viedokli par dāvanām bērniem Ziemassvētkos izsaka "Zero Waste Latvija" pārstāve Ulla Milberta.
Fonda "Plecs" valdes loceklis, centra "Zin" vadītājs Georgs Rubenis uzskata, ka labi ir pajautāt – kāpēc es ko vēlos dāvināt savam vai citam bērnam? Vai tā izrāda mīlestību, vēlas atpirkties vai ir cits iemesls. Var sapirkties kaudzi ar grabažām, ko nezina pēc tam, kur likt. Šodien jauniešu izpratne ir citāda, 90. gados daudz lietu nebija pieejamas, mūsdienās daudz mantu un lietu ir pieejamas un bērnu attieksme ir citāda. Lielā vērtē manta joprojām ir ģimenēs, kuras nav turīgas.
Centra "Līna" psihologs Emīls Ūdris pauda, ka vecāki bērni var iesaistīties dāvināšanās modelī – izlozējot, tad katrs gatavo dāvanu kādam. Ģimenē ir bijusi apdāvināšanās tikai pieaugušo starpā, izlozējot, ir bijis arī "slepenais vecītis", kurš sagatavo dāvanas.
"Ja bērns raksta Ziemassvētku vecītim un pretī saņem atbildi, tad bērns tic, ka vecītis ir,"
uzskata Milberta.
"Mēs ar sievu esam pārdomās, ko iesākt ar Ziemassvētku vecīša stāstu ģimenē. No psiholoģiskā viedokļa nav viennozīmīgi pareizas un nepareizas atbildes.
Ziemassvētku vecītis ir nozīmīga daļa no kultūras, kultūrās mēdz būt neloģiskas lietas, ko cilvēki dara, neuzdod jautājumus un pieņem.
Ja tā nav patiesība, tas nenozīmē, ka bērnam jājūtas tā, ka viņam ir samelots," pauda Ūdris.
Teikt bērnam, ka tad, ja uzvedīsies slikti, tad nedabūs dāvanu, ir šantāža, un tas nav ceļš, kā uzlabot bērna uzvedību.
