Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" demogrāfe, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa, Vidzemes Augstskolas docente, karjeras konsultante Agita Šmitiņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un 11. klases skolēns Emīls Butniks analizē, kādi ir plusi un kādi mīnusi, uz laiku pārtraucot mācīties pēc vidusskolas absolvēšanas.
Statistika jau daudzu gadu garumā nemainās:
apmēram 60, varbūt 70% vidusskolu absolventu sāk studijas, daļa jau no pirmā kursa studēšanu apvieno ar darbu, apmēram piektā daļa sāk uzreiz darba gaitas. Ir jaunieši, kuri paņem tā saukto brīvo gadu.
Zane Vārpiņa skaidro, ka pirms dažiem gadiem veikts pētījums, skatoties uz to, kādi ir 12. klases skolēnu, kas tūlīt absolvēs vidusskolu, turpmākie plāni. Pētniece piekrīt, ka gadu no gada aina ir līdzīga – 60 līdz 75 procenti saka, ka viņi tajā pašā gadā sāks mācīties, savukārt pārējie vai nu strādās, vai arī nezināja, vai arī plāno nedarīt neko no šīm izvēlēm – ne strādāt, ne mācīties, – aptauja rādīja, ka šādi atbildējuši 5–6 procenti.
No apmēram 40%, kas neturpina mācības tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, daudzi atgriežas pēc gada vai diviem, lai studētu augstskolās. To parāda arī statistika: pagājušā gadā vidusskolu beidza 16 000 skolēnu un iestājās bakalaura programmās apmēram tikpat daudz. Cilvēki, kas izvēlējušies paņemt brīvu gadu no mācībām vai arī darba un mācībām, atkal atgriežas, lai turpinātu izglītoties.
Vārpiņa uzsver, ka brīvam gadam ir ieguvumi un riski, tas atkarīgs no gada plāna, ko jaunietis grib darīt.
Brīvs gads var būt vērtīgs personības nobriešanas ziņā. Risks ir iekrist zemu ienākumu slazdā un neiet mācīties tālāk. Protams, akadēmiskā izglītība nav vienīgais ceļš mūsdienās, svarīgi, lai mācīšanās notiek.
Augstskola nav tikai zināšanu iegūšanas vieta, bet arī viedokļu, ideju apmaiņa, tas ir būtiski, akcentē Rostovskis. Šodien izglītības uzstādījums ir citāds – ne mācīties profesiju, bet jāapgūt prasmju klāsts, ar kurām var būt adaptīvs nākotnē.
Ir profesijas, kuras būs arī nākotnē, skaidroja Šmitiņa, bet akcentēja, ka augstskola paplašina redzesloku, izglītībai ir būtiska nozīme.
Jaunieši, iestājoties vidusskolā, jau izvēlas tālākas izglītības jomas. Emīls mācās komercnovirzienā, ar ko plāno saistīt savu tālāko izglītību. Mūsdienās nepieciešamas caurviju prasmes, kuras nevar iemācīt caur konkrētu mācību priekšmetu, tās iegūt ir sarežģītāk.
Telefoniski sarunai pievienojas Zane Čulkstēna, kura uzsver, ka ir virkne pētījumu, kas parāda, ka jauno cilvēku karjera, pārliecība par sevi, dzīves attīstība saistīta ar to, kādā vecumā uzsāk strādāt. Tas nav jautājums par to – ļaut vai neļaut jauniem cilvēkiem ilgāk izbaudīt brīvību, bet jautājums par to, ka,
"ja nemācās un nestrādā, viņi tiek uzlikti uz bezdarnieku ceļa". Pārtikusī Eiropa ar šo cīnās jau sen. Zinātnieki norāda, ka svarīga nav tikai formālā izglītība, bet pēc iespējas agrāka darba pieredze.
Mums ir iespēja skolēniem pieteikties vasaras darbiem, par to ir liela interese.
Jo ātrāk students var strādāt, kombinēt mācības ar darbu, jo labāk. Saskarsme ar realitāti kādā proporcijā ir būtiski, darbā var iegūt citu informāciju, ko var noskaidrot; ja dzīvo teorijas pasaulē, tas nav pietiekami.
"Ja tev ir 18 gadi, tu vari atpūsties, tikai jautājums – kas par to maksā?" jautā Rostovskis. Jaunietim jāsaprot, ka tālāk turpinās viņa dzīve. Te ir svarīgi vecāku uzstādījumi. Rostovskis uzskata, ka tas padara sabiedrību mazspējīgu.
