Skolēnu tiesības
Tiesībsargs atgādina, ka tiesības uz izglītību ir nostiprinātas Satversmē. Arī tādā gadījumā, ja bērnam nav skolas formas, bērnam ir tiesības vienlīdzīgi ar citiem piedalīties mācību stundās un skolas rīkotajos dažāda veida pasākumos. Jautājums par bērna apģērbu, tostarp skolas formu, skolai ir jārisina ar bērna vecākiem vai aizbildņiem, jo viņu pienākums ir nodrošināt bērnam apģērbu.
Ja vecāki nav nodrošinājuši savam bērnam skolas formu, bērnu nedrīkst sodīt viņa vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu darbības, pausto uzskatu vai pārliecības dēļ.
Galvenie atbildīgie par bērna audzināšanu ir vecāki. Ja vecāki finansiālu iemeslu dēļ formas nevar atļauties iegādāties vai, piemēram, reliģiskās u.c. pārliecības dēļ ir pret to valkāšanu, skolai būtu jāparedz izņēmuma gadījumi.
Izglītības iestādes tiesības
Izglītības iestādes savos iekšējās kārtības noteikumos var norādīt, kādā apģērbā skolēni uz skolu nākt nedrīkst, tāpat aprakstoši noteikt to, kādā apģērbā skolēni var atrasties skolā, tai skaitā, ka jāvalkā skolas forma.
Saskaņā ar labas pārvaldības principu skolai jebkuru noteikumu izstrādē, arī par skolēnu apģērbu, ir jāiesaista tie cilvēki, uz kuriem šie nosacījumi attieksies, – skolēni un viņu vecāki (aizbildņi), noskaidrojot viņu viedokli. Šeit liela loma ir vecāku padomēm.Izglītības iestādes tiesības ierobežot bērna un vecāku brīvību attiecībā uz izglītības iestādē valkājamo apģērbu ir noteiktas Izglītības likumā[1].
Nozīme ir arī patriotiskajam un piederības aspektam – viens no pedagoga vispārīgajiem pienākumiem ir audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijai. Patriotiskā audzināšana stiprina piederību savam novadam un savai skolai. Nosakot, ka skolā valkājamam apģērbam jābūt lietišķa stila un ar skolas logotipu, veicina skolēnu apģērba kultūru un piederību savai skolai.
Ziņo tiesībsargam
Tiesībsargs lūdz sabiedrības iesaisti, jo ir saņemti signāli, ka Latvijas izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – sāk atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedz sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.
Lai noskaidrotu, cik izplatīta ir šāda prakse un kādas lietas vecākiem ir jāpērk, aicinām iedzīvotājus informēt Tiesībsarga biroju – jūsu atbildes ir ļoti gaidītas! To ērti un ātri vēl līdz 19. jūlijam var izdarīt šeit.
Informācija tiek vākta par pašvaldību dibinātām skolām un bērnudārziem, bet par privātām mācību iestādēm nē. Lūdzam informāciju sūtīt ne tikai par nākamo mācību gadu, bet arī par tikko aizvadīto.
KONTEKSTS:
2013. gada 7. augustā stājās spēkā tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra un digitālie mācību līdzekļi un resursi.
No pašvaldības budžeta tās padotībā esošām izglītības iestādēm tiek finansēta papildu literatūra, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie mācību līdzekļi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, mācību materiāli, kā arī iekārtas un aprīkojums.
Vecāku pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt kancelejas piederumus, apģērbu un apavus, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas) obligātā satura apguvei nepieciešamo specifisko apģērbu, apavus un higiēnas piederumus, materiālus, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
[1] 54. panta 8.punktā, kas nosaka izglītojamā pienākumu "atrasties izglītības iestādē iekšējiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, atbilstošā apģērbā".
