Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste pediatre Marta Celmiņa pauž, ka kopumā miega problēmas ir pusaudžu vecumam raksturīgas. Vakarā nomierinošas nodarbes ir ļoti svarīgas. Bieži jaunieši baidās iemigt, iemesli ir stress, trauksme, nepamatotas bailes iemigt, arī emocionāli iemesli.
Pusaudži ir trauksmaināki, ar laiku tas noregulējas. Lielai daļai jauniešu pirms iemigšanas ir domas par to, kas notika dienā, kā kurā situācijā reaģēja, ko pateica, domas ir grūti apturamas. Depresija un trauksme ir visizplatītākie psihiskās veselības traucējumi pusaudžiem, skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihoterapeite Karina Beinerte. "Viedierīces ir pārņēmušas mūsu dzīvi, bet jāatceras, ka tās ir uz palikšanu. Ja dara ko interesantu, kas aktīvi uztur uzmanību, tad jaunietis aizraujas un nevar iemigt, tā tas notiek ar viedierīcēm. Telefonus var izmantot arī, lai nomierinātos. Jebkura jauniešu miega traucējumu risināšanā vecākiem ir milzu loma.
Es iesaku gan vecākiem, gan pusaudžiem neizmantot viedierīces, ja ir miega problēmas. Var būt periodi dzīvē, kad ir slikts miegs, tas var būt saistīts ar kādiem notikumiem dzīvē, tāpat ir kādi notikumi, kas to ierosina."
Pusaudži var gulēt daudz, bet, ja miega kvalitāte nav laba, pusaudzis ir noguris. Tāpat nevar izgulēt "miega parādu". Slikts miegs pasliktina garastāvokli un paaugstina trauksmi, ietekmē emociju regulāciju – pusaudžu smadzenes ir jutīgākas uz miegu, stāstīja Beinerte.
Celmiņa uzsver, ka miegs ir tikpat svarīgs kā elpošana, tas ietekmē visas orgānu sistēmas. Miega trūkums ir pielīdzināms alkohola reibumam, pamazinās cilvēka prāta spējas. Miegainība jauniešiem visbiežāk izpaužas kā garastāvokļa problēmas.
Veselības un elpošanas treneris Māris Žunda skaidroja, ka, profesionāli novērojot jauniešus, ir redzamas nepareizas elpošanas sekas. Nometnēs izpildot testu – 30 dziļas ieelpas un izelpas. Ja oglekļa dioksīds tiek zaudēts pārāk ātri, piemēram, elpojot caur muti, samazinās skābekļa absorbcija, kas var izraisīt reiboņus. Mutes elpošana izjauc daudz ko. Elpošana caur degunu var atjaunot smadzeņu darbību, tai ir būtiska funkcija – nedaudz samazina elpošanas ritmu, kas mūs atjauno.
Ja nepietiek kompetences tikt gala ar miega problēmu, jāmeklē palīdzība, iespējams, jāstrādā ar vairākiem speciālistiem. Vispirms nepieciešams identificēt problēmu, saprast, kas to izraisa.
Laba miega paradumi, kas palīdz smadzenēm labi gulēt – laba guļvieta, gulta izmantojama tikai miegam, ne lasīšanai, spēlēm, ēšanai un līdzīgām nodarbēm. Citādi smadzenēm liekas, ka gulta ir vieta visam kam, ka tā ir dienas turpināšana. Nepavadīt laiku gultā, ja nenāk miegs, ilgāk par 15 minūtēm, kāpt ārā no gultas un darīt ko citu. Svarīgs ieradums – gaismas un tumsas deva, ja nedabū gaismu, smadzenes ir apjukušas, skaidroja Celmiņa.
