Atbildes jautājumā par bērna rokraksta izveidi Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" meklē kopā ar pamatskolas "Rīdze" sākumskolas skolotāju, metodiķi Ilutu Asermani, 46. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Aigu Meņģelsoni un bloga "Espats.lv" autori Viktoriju Ozolu.
Pirmsskola ir vieta, kur bērnam rodas pirmais iespaids par rakstīšanu, zīmuli, pildspalvu, krītu. Mācīt rakstītus burtus bērnam var pēdējā bērnudārza izglītības posmā, piedāvājot iepazīsties ar rakstītiem burtiem, piedāvājot tos apgūt, ja bērnam ir interese par rakstīto burtu rakstīšanu, rādot, kā to darīt pareizi. Skolā šīs zināšanas nostiprinās, skaidro Aiga Meņģelsone.
Bērni atnāk uz sākumskolu, protot rakstīt burtus, novērojusi Asermane. Ir vienmēr bijusi diskusija, ka pirmsskola "lien" sākumskolas lauciņā. Pirmsskolai būtu jādarbojas ar bērnu roku sīkās pirkstu motorikas attīstību. Rakstīšanas metodika izdomāta, lai burtu ir ērti rakstīt un veidotos labs rokraksts. Burtu rakstība gadu gaitā ir mainījusies, vecākiem, kuri strādā ar bērniem mājās, ir jāzina, kā pareizi rakstīt.
Skolā ir ābeces periods, bet nav vienošanās, vai pirmsskola "lien" sākumskolas lauciņā, ja dara nepareizi, nākas bērnu lauzt, pārveidot rokrakstu.
Meņģelsone akcentē, ka ir vienots burtu pareizrakstības paraugs.
Viktorijas Ozolas pieciem bērniem rakstīšanas ceļš bija līdzīgs, visi piecu sešu gadu vecumā rakstījuši skaistos, brīnišķīgos rokrakstos.
Montesori pedagoģijā drukātos burtus nemāca, māca mazos rakstītos burtus, lai bērnam "nesajauktu galvu".
Asermanes uzskats ir tāds, ka skolotājs skolā bērnam iesaka tik, cik var paveikt, vecāks ir atbalstošs.
Rokraksta veidošanās, burtu rakstīšana ir ļoti saistīta ar smadzeņu darbību. Jebkas, ko raksta, notiek ar līdzdomāšanu, kas attīsta citas prasmes, asociē rakstīto ar saturu.
Ir vairākas valstis, kuras ir atteikušās no rakstītiem burtiem. Piemēram, Francijā kādu laiku no tiem atteicās, bet vēlāk atgriezās pie tiem, jo secināja, ka to rakstīšanas ietekme uz smadzeņu darbību ir pozitīva.
Pirmsskolā saskaras ar vecāku īpašu interesi par bērna rokraksta veidošanu, vecāki to var darīt, bet nevajag aizmirst, ka bērnam jāizdzīvo bērnība, jārotaļājas,
uzsver Meņģelsone.