Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" šo situāciju vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura laboratorijas vadītāja Dace Reihmane, Slimību profilakses un kontroles centra Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas Vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule un Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja Maija Priedīte. Ierakstā uzklausām Nacionālo bruņoto spēku majoru Rihardu Rozenbaumu.
Pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs, šovasar stājoties Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora amatā, norādīja, ka būtiska problēma sabiedrībā ir mazkustīgums. Viņš apstiprināja teikto ar faktiem, proti, ka praktiski katram ceturtajam Latvijas bērnam vecumā līdz 11 gadiem ir problēmas ar lieko svaru, ka vecumā līdz 11 gadiem to aktivitātes normu, kas jāizpilda, puiši izpilda apmēram 25% apjomā, bet meitenes tikai 15–17%; kopumā Latvijā vienu reizi nedēļā aktīvi sporto tikai 37% cilvēku, kamēr Zviedrijā un Vācijā tie ir 70%. Tāpēc daudz lielāka uzmanība jāpievērš bērnu un jauniešu sporta attīstībai. Vai tiešām situāciju var raksturot kā satraucošu, kādu kaitējumu mazkustīgums nodara bērnu veselībai, un kā bērniem nodrošināt aktīvu pieaugšanu?
Iveta Pudule norāda, ka Pasaules Veselības organizācijas ieteikto minimālo fizisko aktivitāšu daudzumu bērniem, kas ir viena stunda dienā, sasniedz tikai 18% Latvijas bērnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem.
"Labāka situācija ir zēniem, kur šis īpatsvars pārsniedz 20 procentus. Bet tā arī ir piektā daļa zēnu," atzīst Iveta Pudule. "Bet meitenēm tas ir pavisam dramatiski – zem 15%, un īpaši 15 gadu vecumā, varētu teikt, 12% piecpadsmitgadīgo meiteņu ir aktīvas vienu stundu dienā."
Jaunāki bērni ir aktīvāki. "Viņi nav tik iegrimuši elektroniskajos medijos.
Bet lielāki bērni, skatāmies, ka stundu skaits, ko viņi pavada pat pie televizora, pie datora, vispār elektroniskajos medijos nekustīgi, ir dramatisks," skaidro Iveta Pudule. "Arī mani nošokēja trīs galvenās aktivitātes pēc skolas, ko dara bērni savā brīvajā laikā.
Agrāk viņi tikās ar draugiem un spēlējās, tā teikt, tagad centrālā aktivitāte ir gulēšana uz dīvāna ar mobilo telefonu rokās. Nākošais ir pastaigas lielveikalos, un trešais ir sēdēšana pie mājām uz soliņa un atkal komunicēšana ar draugiem mobilajā telefonā. Un tad nāk pārējās aktivitātes, kas ir daudz, daudz zemākas īpatsvara ziņā. Manuprāt, tas ir vienkārši dramatiski."
Tās ir bērnu un jauniešu sniegtās atbildes SPKC veiktajā pētījumā. Ir arī liels īpatsvars bērnu, kas piedalās gan komandu sportā, gan individuāli nodarbojas ar sportu. Bet šie treniņi nav katru dienu.
"Vismaz ceturtajai daļai bērnu ir liekais svars un aptaukošanās, tad viņiem arī ir apgrūtināta šī fiziskā aktivitāte,
bet no skolotājiem esam dzirdējuši, ka ļoti populāri ir atbrīvojumi no fiziskās aktivitātes, pilnīgs atbrīvojums uz visu gadu, un bērns nemaz nepiedalās sporta stundā. Kaut ko viņš noteikti varētu darīt varbūt ar mazāku slodzi, bet..." norāda Iveta Pudule.
Vai dienā nepieciešama stunda kustībām, lai bērns izaugtu par veselu cilvēku? Piemēram, stundu staigā pa lielveikaliem, vai tas ir labi? Dace Reihmane uzsver, ka runa ir par stundu vidējas vai augstas intensitātes fizisku slodzi, tas ir tad, ja piere nosvīdusi, pastiprinās sirdsdarbība, padziļinās elpošana. Šos fizioloģiskos parametrus nevarēs sajust lielveikalā. Ar Latvijas Olimpiskās komitejas un "Sporto visa klase" atbalstu veica pētījumu par astoņu deviņu gadu vecu bērnu fiziskajiem paradumiem, no 2000 bērnu datiem secināja, ka pat "Sporto visa klase" projekta ietvaros, kur notiek piecas sporta stundas nedēļā, tikai 15% jauniešu sasniedza Pasaules Veselības organizācijas noteikto standartu. Pat ar piecām sporta stundām nedēļā nepietiek. Augstā fiziskā slodze nepieciešama, lai trenētu asinsrites struktūru, locītavas, saites.
Jaunais izglītības saturs paredzēja visām skolām trīs sporta stundas nedēļā, katrai skolai bija iespēja procentuāli mainīt programmu, daudzas skolas vienu sporta stundu noņēma, arī ieviešot aizsardzības mācību, daudzviet sporta stunda tika noņemta, skaidro Maija Priedīte.
No šī mācību gada nepastāv vērtējums – "atbrīvots" no sporta stundas,
to varētu attiecināt tikai uz atsevišķām diagnozēm. Ir daudzas skolas, kur daudz atbrīvoto, te ir arī jārunā par skolas infrastruktūru un spēju nodrošināt ar labu vidi fiziskām aktivitātēm, tāpēc bērni meklē iemeslus, lai nepiedalītos sporta stundās. Problēma arī, ka mūsu bērniem vairs nav pagalma dzīves, viedierīcēs "sēž" gan vecāki, gan bērni, uzsver Priedīte.
Rihards Rozenbaums stāsta, ka atlases process profesionālā dienesta karavīru kandidātiem sastāv no veselības pārbaudēm, psiholoģiskās izpētes testa, fiziskās sagatavotības pārbaudes testiem. 10 līdz 15% ir veselības problēmas, fiziskā sagatavotība kā atteikuma iemeslis ir ļoti mazs – līdz 2%. Pēdējā laikā sakarā ar vielu lietošanu un psiholoģisko noturību saņem atteikumu.
