Lasiet kopā ar bērnu un iesūtiet savu grāmatas apskatu
Lasītprieks ir lipīgs, tāpēc vairojam to, lasot kopā! Izlasiet grāmatu kopā ar bērnu un pastāstiet par to LSM.lv, mēs publicēsim jūsu grāmatas apskatu.
Kas jādara?
1. Kopā ar bērnu jāizlasa jebkura grāmata;
2. Pēc grāmatas izlasīšanas jāparunājas un kopā jāatbild uz jautājumiem:
- Vai tu gribētu draudzēties ar grāmatas varoņiem? Vai tavā dzīvē ir līdzīgi gadījumi, kādi aprakstīti grāmatā? Vai tu grāmatas varoņa vai varoņu vietā būtu rīkojies līdzīgi?
- Kam tu ieteiktu šo grāmatu lasīt un kāpēc tieši šiem cilvēkiem?
- Ko tu gribētu pavaicāt grāmatas autoram?
3. No šīs sarunas lai top grāmatas apskats visdažādākajās formās – īss raksts, vēstule grāmatas autoram, sarunas pieraksts, dzejolis, zīmējums, “TikTok” video vai kas cits, kas ienāk prātā;
4. Atsūtiet izveidoto apskatu uz [email protected] kopā ar apskatītās grāmatas fotogrāfiju (vēlams, lai fotogrāfija būtu horizontāla). Ja esat ar mieru nelielai publicitātei, nofotografējieties kopā ar grāmatu, ko publicēsim portālā LSM.lv.
LSM turpina rakstu sēriju "Lasītprieka termometrs" kurā sabiedrībā zināmu ģimeņu pārstāvji dalās ar stāstiem par saviem lasīšanas paradumiem. Lai lasītprieka termometrs karst!
Intars Rešetins-Pētersons un cīņa ar laika zagļiem
Aktiera un režisora Intara Rešetina-Pētersona dzīve paiet teātrī un kino, arī radioteātri, kur top izrādes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Šobrīd ikdienu interesantāku padara arī militāro iemaņu apgūšana zemessardzē. Daudzos projektus un izaicinājumus mākslinieks raksturo šādi: "Tur paiet mans laiks, enerģija, tur arī gūstu savas "uzvaras", "punus" un nemitīgi cenšos gūt gandarījumu no tā, ko un kā daru."
Savukārt savu ģimeni Intars Rešetins-Pētersons sauc par savu miera ostu. Tajā aug divas meitas, un nu jau divus gadus ģimenei ir arī suns.
Jautāts raksturot ģimenes lasīšanas paradumus un attiecības ar grāmatām, Intars Rešetins-Pētersons stāsta: "Lasīšana ir nodarbe, kas man sniedz vienu no lielākajiem baudas mirkļiem, jo neviens mākslas darbs – kino, teātris, izstāde, koncerts vai kāds nebūt notikums mākslā, nespēj pārspēt to iztēles ainu ķēdi, kas rodas, lasot aizraujošu grāmatu."
Kā atzīst aktieris, laika lasīšanai gribētos vairāk, un tas bieži vien sarūk straujā dzīves ritma, darbu un pienākumu dēļ. Novērojumi ģimenē rāda, ka arī 21. gadsimta tehnoloģijas mēdz grāmatu izkonkurēt, taču Intars Rešetins-Pētersons uzsver, ka tā esot globāla problēma. Lai gan ikdienā sanāk daudz lasīt filmu, raidījumu vai reklāmu tekstus, kas nereti mēdz nogurdināt un atņem vēlmi vakaros palasīt savam priekam, tomēr grāmata viņam vienmēr ir blakus, un tā ir rokas stiepiena attālumā arī ceļojumos, medībās un citos ikdienas brīžos.
Intara Rešetina-Pētersona ģimenes lasītprieka veicināšanas likums nr.1 – lasīšanas stunda bez ikdienas laika zagļu klātbūtnes.
"Esmu sapratis, ka kādam ar varu piespiest ko izlasīt nebūt nav tas pareizākais no ierosinātājiem lasītpriekam. Ir jāmēģina ieinteresēt ar labu stāstu, ar mazu viltību, ar piemēru. Reizēm mājās izsludinām lasīšanas stundu, kad malā tiek nolikta sadzīve, katrs paņem savu grāmatu, izslēdzam laukā visus iespējamos traucēkļus (laikazagļus) un stundiņu no vietas lasām," tā par ģimenes lasīšanas paradumiem stāsta Intars Rešetins-Pētersons.
Viņš arī uzsver, ka ģimenē katrs ir atradis sev interesējošo lasāmvielu. Meitām tā lielākoties ir obligātā literatūra (vecākā meita pārsvarā lasa angļu valodā), sievai literatūra, kas saistās ar viņas profesiju.
Intara Rešetina-Pētersona grāmatu ieteikumi
Intars Rešetins-Pētersons stāsta, ka ikdienā pamatā sanāk lasīt ar profesiju saistītu literatūru, bet lasīšanas laikā visvairāk patīk pētīt, iedziļināties, atklāt, ieraudzīt un sajust. "Kad lasu, galvā montēju savu "filmu", dažreiz pat ar konkrētiem aktieriem, tad stāstu ieraugu vēl labāk," tā Intars Rešetins-Pētersons. Lasāmvielas izvēli nosaka arī pasaules aktualitātes, piemēram, līdz ar karadarbību Ukrainā sākšanos vairāk gribas lasīt par tēmām, kas rezonē šodienā.
Gatavojoties jaunam radioteātra iestudējumam, Intars Rešetins-Pētersons daudz strādā ar mūsdienu detektīvromāna žanru, un šobrīd aktīvi tiek lasīti visi Leldes Kovaļovas romāni, lai pavisam drīzumā taptu arī kāds jauns iestudējums. Kā stāsta Intars Rešetins-Pētersons, "ja esmu atradis materiālu, ko vēlos realizēt, tad noteikti izlasu maksimāli daudz no šī konkrētā autora darbiem, lai iepazītu autora rokrakstu, būtību, domāšanu un pasaules redzējumu.
Grāmata ir kā daļa no autora personības, kuru viņš it kā paver, lai lasītājs caur viņa rakstītajām rindām spētu to ieraudzīt. Tādēļ cenšos izlasīt vairākus autora darbus, tad kopaina kļūst skaidrāka".
Marta Selecka un vienkārši foršas grāmatas
Latvijas Televīzijas raidījuma "Literatūre" vadītājas, bērnu satura producentes, režisores un uzņēmējas Martas Seleckas ģimenē aug divi puikas – Gusts (7 gadi) un Knuts (16 gadi).
Martas Seleckas ģimenes lasītprieka temperatūra – 7 balles.
Marta Selecka stāsta, ka abiem dēliem lasīt patīk, taču ikdienā tam tā kārtīgi laika nemaz nesanāk, turklāt vienmēr pa rokai ir telefons, kas ir daudz pieejamāks nekā grāmata. "Jaunākajam dēlam Gustam daudz lasu priekšā, un šobrīd iepazīstam Astridas Lindgrēnas daiļradi un visu to, kas labs uzrakstīts bērniem. Lielais lasa kaut ko, ko es iesaku, vai to, kas uzdots skolā," atklāj Marta Selecka. Ikdienā viņa rūpīgi seko līdzi bērnu, jauniešu literatūras piedāvājumam, meklē un atrod to, kas dēliem varētu patikt un iesaka izlasīt. Vecākais dēls Knuts mammas ieteikumiem uzticas un cenšas tiem rūpīgi sekot.
Martas Seleckas ģimenes lasītprieka veicināšanas likums nr.1 – foršas grāmatas.
"Es domāju, ka galvenais lasītprieka veicinātājs ir tiešām foršas un interesantas grāmatas," tā stāsta Marta Selecka, apgalvojot, ka vecākais dēls Knuts ar lasīšanu saslima, pateicoties J. K. Roulingas grāmatu sērijai par Hariju Poteru. Savukārt jaunākais dēls Gusts iepazīst Astridas Lindgrēnas grāmatu lappuses: "Lai cik gadi pagājuši, arvien pārliecinos, cik Astrida Lindgrēna ir talantīga un cik asprātīgi un smieklīgi pratusi to visu uzrakstīt. Martā plānojam braucienu uz Lindgrēnas muzeju, tāpēc cenšamies paspēt izlasīt pēc iespējas vairāk šīs autores darbu," teic Marta Selecka.
Martas Seleckas ģimenes grāmatu ieteikumi
Jautāta par pēdējā laikā izlasīto, Marta Selecka stāsta, ka viņas lasāmvielas izvēli ietekmē raidījuma "Literatūre" veidošana. Nupat izlasīts Rasas Bugavičutes-Pēces stāsts "Puika, kurš redzēja tumsā", šobrīd tiek baudītas Jāņa Klīdzēja "Cilvēka bērna" lappuses, bet pirms tam izlasīts Dainas Tabūnas jaunais romāns "Raganas". Tikmēr puišiem savas intereses – Gusts kopā ar mammu iepazīst Astridas Lindgrēnas "Karlsona" lappuses, bet Knuts šobrīd lasa Teodora Dreizera "Finansistu". Viņam paticis arī Anšlava Eglīša romāns "Vai te var dabūt alu?", ko Marta Selecka nosauc par lielisku grāmatu tieši padsmitniekiem.
"Pati ļoti vēlos izlasīt Jurģa Liepnieka "Mans nabaga pirāts", jo esmu dzirdējusi tik dažādas atsauksmes – gan to, ka tā ir ļoti laba grāmata, gan to, ka ne tik forša, bet es gribu zināt un saprast pati, kas tur ir rakstīts. Tas, ko noteikti varu ieteikt, ir Ivara Šteinberga "Jaunība", kas ir ļoti laba un asprātīga grāmata, kas mani tiešām ļoti pārsteidza," Marta Selecka turpina stāstīt par grāmatu plāniem un ieteikumiem, atzīstot, ka visiem noteikti iesaka izlasīt arī kaut ko no pasaules klasikas. "Tādu izlasot, ir iespēja saprast un novērtēt, kas ir laba literatūra un kāpēc tā ir topa augšgalā. Piemēram, Entonija Bērdžesa "Mehāniskais apelsīns" ir grāmata, kas mani nelaiž vaļā jau vairākus gadus. Es teiktu, ka tā ir arī viena no labas literatūras pazīmēm."
Zane Zusta un priekšā lasīšana
Rakstniece un žurnāliste, vairāku bērnu grāmatu un pieaugušo romānu autore, bērnu žurnāla "Ucipuci" veidotāja Zane Zusta ikdienā pamanās strādāt pie vairākiem projektiem un audzināt divus dēlus – Gustavu (16 gadi) un Patriku (12 gadi). Raksturojot savas ģimenes lasīšanas paradumus, Zane atklāj – priekšā lasīšana ir bijusi lielākā panākumu atslēga.
Zanes Zustas ģimenes lasītprieka temperatūra – 7 balles.
"Lielā mērā varu teikt, ka lasīšanu dēliem šobrīd veicina skola un programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", jo es lasīt bērniem nespiežu," atklāj Zane Zusta, atzīstot, ka šobrīd, kad abi dēli ir pusaudžu vecumā, viņi zina, ka grāmatas ir foršas, taču brīvo laiku vairāk velta citām nodarbēm – sportam, mācībām, draugiem un spēlēm. Taču arī lasīšanai abu puiku dzīvēs ir sava vieta – vecākais dēls Gustavs pats pēc savas iniciatīvas daudz lasa mangas angļu valodā, bet jaunākais brālis Patriks lasa to, ko veicina skola ar speciālām lasīšanas ikrīta stundām.
Zanes Zustas ģimenes lasītprieka veicināšanas likums nr.1 – priekšā lasīšana.
Tieši lasīšanu priekšā bērniem Zane Zusta atzīmē kā vienu no iemesliem, kāpēc abiem dēliem ar grāmatām izveidojušās draudzīgas attiecības: "Kopš dzimšanas abiem esmu lasījusi ik vakaru priekšā grāmatas. Vecākais bērns "Pifa piedzīvojumus" zināja no galvas un, ja kādu teikumu noguruma pēc gribēju izlaist, viņš man to aizrādīja. Tas bija apmēram laikā, kad viņam bija divi trīs gadi, līdz ar to saikne ar grāmatām jau tika radīta pirms lasītprasmes."
Zane Zusta uzsver arī vecāku piemēru bērnu lasītprieka veicināšanā. Grāmatas iegādājas un lasa arī tētis, bet pašai Zanei Zustai blakus gultai stāv vesela grāmatu kaudze, līdz ar to bērni redz, ka grāmatas tiek iegādātas un lasītas un ka mājās tām ir liela vērtība. Vēl Zanes Zustas dēli zina, ka vairākām viņas uzrakstītajām grāmatām lielākais iedvesmas avots bijuši tieši viņi: "Pati rakstu grāmatas un dažreiz ar bērniem intereses pēc konsultējos, viņus it kā iesaistot satura veidošanā, lai rodas priekšstats par to, kā vispār top grāmata – kā dzimst ideja un kā tā tālāk tiek attīstīta. Ceru, ka vēlāk viņi to novērtēs."
Zanes Zustas ģimenes grāmatu ieteikumi
Kamēr abi dēli aizņemti skolas darbos un pienākumos – Patriks lasa Annas Brigaderes "Sprīdīti", bet Gustavs iegrimis lielajā mācību slodzē – Zane Zusta ļaujas jaunākās literatūras lappusēm. Nupat izlasīti Rutes Kārkliņas stāsti grāmatā "Ellīgi skaisti noslēpumi", ko rakstniece ar prieku ieteiktu arī citiem, bet šobrīd laiks tiek kavēts Bonijas Gārmesas romānā "Ķīmijas stundas". Savukārt no agrāk lasītajiem darbiem Zane Zusta labprāt iesaka Bernharda Šlinka stāstus grāmatā "Atvadu krāsas".
