Raidījumā piedalās "Uzvedība.lv" vadītāja, biedrības "Latvijas autisma apvienība" vadītāja Līga Bērziņa, pirmsskolas izglītības iestādes "Saimīte" sociālā pedagoģe Anda Daugule, Latvijas Akustikas apvienības biedrs, uzņēmuma "Echophon" attīstības vadītājs Baltijas valstīs Jānis Ankipāns un Liepājas Ezerkrasta sākumskolas direktore Dace Gedroviča.
Ir bērni, kuriem ir paaugstināts dzirdes jutīgums, un ir bērni, kuriem vienkārši patīk trokšņot, bet, lai labi justos un spētu koncentrēties mācībām, ir vajadzīgs klusums klasē. Nesen norisinājās konference "Klusums klasē", kurā akcentēja dažādas metodes, kas palīdzēs veidot mierīgu vidi skolā un pirmsskolā.
Bērziņa akcentē, ka klusumi ir dažādi – radošais, mācīšanās, atpūtas un arī sasprindzināts klusums, kad bērniem ir bail. Svarīgi runāt par klusuma kvalitāti. Klusums ir būtisks mūsu ķermenim, smadzenēm, izaugsmei. Skolā bērnu uzvedība pēcpusdienā kļūst sarežģītāka, tad jāmeklē klusuma formulas, jo bērni paliek skaļāki, ir nenomierināmi, ir grūti klausīties, starpbrīdī kļūst agresīvāki. Ir bērni, kuriem patīk troksnis, viņiem ir bail no klusuma, jo auguši ar troksni apkārt – datorspēles, mūzika un citi avoti.
Klusums ir jāmāca un jāpraktizē. Ir gadījumi, kad bērni runā paaugstināti un uzbudināti, bet viņiem tā ir norma. Arī pieaugušajiem atšķiras izpratne par savu balss tembru,
pauž Daugule.
Gedroviča skaidro, ka Liepājas Ezerkrasta sākumskolā nav skolas zvana, jo tas rada trauksmi bērnos, kuri saasināti uztver zvana skaņas. Skolā domā arī par to, ko bērni dara starpbrīžos, starpbrīžu saturs tiek plānots.
Skarbākā trokšņu vieta ir sporta zālēs; bērni tur atrodas vienu vai divas stundas, bet tas ir salīdzinoši mazs laiks, salīdzinot ar skolotājiem, kuri tur atrodas visu dienu,
uzsvēra Ankipāns.
Gedroviča dalās ar pieredzi, ka skolā nav saskārušies ar milzīgu trokšņu līmeni mūzikas un sporta stundās. Jutīgie bērni skolā, ja nepieciešams, izmanto austiņas.
Skolas meklē risinājumus, bieži bērniem ļauj nēsāt kapuces, arī austiņas, skaidroja Bērziņa. Ir arī radošais klusums, tas nav absolūts klusums, ja pirmsskolā ir absolūts klusums, tad tur kas nav kārtībā. Svarīgi, ka skolā bērni spēj koncentrēties 40 minūtes, nepārtraukt klasesbiedrus – darbs pie klusuma ir daudzdimensiāls.
Arī ģimenēs var praktizēt prasmi klausīties; bieži vecāki neprot klausīties, tad kā to var prasīt no bērna un pirmsskolas izglītības iestādē to sagaidīt,
jautā Bērziņa. Pedagoga meistarība ir veidot noteikumus tā, lai arī klusie bērni tiktu sadzirdēti.
Tikai neesen būvētajās skolās tiek izmantoti materiāli trokšņu mazināšanai, skaidroja Ankipāns. Skolām, veicot rekonstrukcijas, jāzina par iespējām, ko var tehniski izveidot skolā akustikas uzlabošanai. Par vides uzlabošanu būtu jārunā arī pirmsskolas izglītības iestādēs, – lai bērni spētu labāk uztvert visu, akustika ir tā sastāvdaļa.
